Līdz gada beigām Latvijā varētu būt vismaz 90 specializēto jeb profesionālo audžuģimeņu – tā dēvētās krīzes ģimenes un audžuģimenes, kuras uzņems bērnus ar īpašām vajadzībām, aprēķinājusi Labklājības ministrija (LM). Pirmos bērnus šīs ģimenes varētu uzņemt augustā vai septembrī.
Valdība otrdien deva gaismu LM iecerei – atbalstīja Ministru Kabineta noteikumus, kas paredz specializēto audžu ģimeņu un atbalsta centru veidošanu.
Labklājības ministrija šo ieceri sauc par pamatīgu soli ceļā uz to, lai Latvijā bērnu namu skaits saruktu. Kā informēja labklājības ministrs Jānis Reirs (V), jau no 1. jūlija būs divu veidu profesionālās audžuģimenes. Proti, tā dēvētās krīzes audžu ģimenes, kas 24 stundas diennaktī spēs uzņemt krīzes situācijā nonākušus bērnus, kā arī audžuģimenes darbam ar bērniem ar īpašām vajadzībām.
"Krīzes audžuģimeņu uzdevums ir aizvietot institucionālo aprūpi un veidot situāciju, lai institūcijās nenonāktu neviens bērns," uzsvēra Reirs. Ministru Kabineta noteikumu izstrādē iesaistījušies nozares vadošie speciālisti.
Krīzes audžu ģimenēm jābūt gatavām uzņemt gan bērnus ar funkcionāliem traucējumiem, gan zīdaiņus, gan vardarbībā cietušus bērnus. To darbu apmaksās no valsts budžeta, pēc ministra teiktā, atlīdzība varētu būt no 430 līdz 860 eiro mēnesī. Bērni šajās ģimenēs uzturēsies 30 dienas, kuru laikā atbildīgajām institūcijām jāatrod bērnam uzņemošā ģimene. Primāri sociālajam dienestam jāveic darbs ar bioloģiskajām ģimenēm, taču, ja atgriešanās tur nav iespējama, jāatrod aizbildnis, audžuģimene vai adoptētājs.
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja norādīja, ka no savām bioloģiskajām ģimenēm izņemtie bērni piedzīvojuši ārkārtīgu lielu zaudējumu un nopietnu psihoemocionālu traumu. "Mēs tagad no prakses zinām to, ka šobrīd diemžēl ir vairāki gadījumi, kad bērni tiek pārvietoti no vienas aprūpes iestādes uz otru VAI no vienas audžu ģimenes uz citu, kas nozīmē to, ka šābrīža sistēmā ir dažādas problēmas, kas būtu jāuzlabo".
Tas attiecoties uz audžu ģimeņu piesaistīšanā, sagatavošanā, apmācībā un atbalsta sistēmā ir problēmas. Viņasprāt, sagatavotie normatīvie akti ir liels solis uz priekšu.
Proti, otras lielās izmaiņas ir Labklājības ministrijas plāns veidot jaunu palīdzības formu - īpašus atbalsta centrus audžuģimenēm. Labklājības ministrs pārstāstīja nesen veikta pētījuma secinājumus, kas atklāj, ka visvairāk audžuģimenes vēlas "palīdzību psiholoģisku jautājumu risināšanā, palīdzību uzvedības jautājumu risināšanā, palīdzību bērnu veselības sakārtošanā, kā arī finansiālu palīdzību".
Atbalsta centri būs "palīdzošā roka" visām audžu ģimenēm, tajā skaitā specializētajām, kā arī aizbildņiem un adoptētājiem. Turklāt, veidojot šo valstī iepriekš nebijušo funkciju, ne valsts, ne pašvaldību pārvaldi nepalielinās ne par vienu darbinieku, visas šīs funkcijas tiks nodotas nevalstiskajam sektoram, uzsvēra Reirs.
Ministrs arī norādīja, ka jau tagad bērnu skaits bērnunamos jau tagad samazinās – no šā gada janvāra līdz trīs gadu vecumam bērnunamos ievietotie bērni institūcijās uzturas vidēji divas nedēļas.
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Paleja norādīja, ka audžu ģimenēm nepieciešamais pakalpojumu klāsts ir daudz plašāks un cer, ka tas tiks paplašināts.
Atbalsta programmas "Plecs" vecākā eksperte Līga Tetere norādīja, ka no savas prakses konstatēts, ka atbalsta centri kā neformāla, draudzīga vide audžu ģimenēm ir ļoti nepieciešama. Viņasprāt, jau tuvākajā nākotnē jādomā par iecerēto atbalsta centru metodisko vadību. "Mēs nākotnē skatāmies uz vajadzību pilnveidot atbalsta centra funkcijas, pieejamos pakalpojumus, ļoti elastīgi reaģēt uz audžu ģimeņu vajadzībām. Tikai tā šīs ģimenes vairosies," uzsvēra Tetere.