Valdība atbalsta VARAM ieceri par turpmāku pašvaldību apvienošanos  (42)

VARAM ziņojumā par turpmāko rīcību arī piedāvā izskatīt iespēju veidot lielus novadus ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem, kā arī izstrādāt sistēmu, kā virzīt pašvaldību apvienošanos, lai nodrošinātu reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru administratīvu sasaisti (centrs un lauku teritorija vienā novadā) ar visām Latvijas lauku teritorijām.

Ministrija arī plāno aktualizēt Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumu, lai paredzēt mehānismu pašvaldību brīvprātīgas apvienošanās procesam. Tāpat ministrija apņēmusies izpētīt nepieciešamību nodot pašvaldībām atsevišķas valsts pārvaldes funkcijas.

Konkrētu laika termiņu šiem plānotajiem darbiem ministrija gan nav nospraudusi.

"Sabiedrība pati jūt un vēlas pozitīvas pārmaiņas - tieši iedzīvotāji ir kā pirmie pavasara vēstneši, kas apliecina, ka reģionos ir vēlme un drosme īstenot spēku un teritoriju tālāku saliedēšanu. Gadījumos, kad tā ir pašu novadu - pašvaldību un iedzīvotāju vēlme, nav nepieciešams meklēt atkal jaunus un jaunus argumentus, kādēļ kaut ko atlikt uz tālu nākotni vai nedarīt nemaz. Mēs visi vēlamies lai mūsu reģioni attīstītos un dzīve novados būtu pārticīga," sacījis Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

"Sabiedrības un visas valsts interesēs ir spēcīgas pašvaldības, kas var nodrošināt savā teritorijā pēc iespējas plašākas un labākas uzņēmējdarbības, mācību un radošuma iespējas saviem iedzīvotājiem. Šīm iespējām ir jābūt maksimāli līdzvērtīgām visā valsts teritorijā," viņš turpina.

Savukārt VARAM valsts sekretāra vietniece Ilona Raugze skaidro, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā ir izveidoti pēc iedzīvotāju skaita lielāki novadi, kuriem ir lielākas budžeta un infrastruktūras iespēja, plašāka pakalpojumu pieejamība, efektīvāka pārvalde, augusi iespēja piesaistīt ES fondu finansējumu un investīcijas.
Taču joprojām ir saglabājusies virkne neatrisinātu jautājumu, tai skaitā novadi bez reģionālās attīstības centriem, bet atrodas tiešā to ietekmē, daudzām mazo novadu pašvaldībām ir zemi nodokļu ieņēmumi un vienlaikus augsti administratīvie izdevumi.

Galvenā problēma – novadi gan pēc to iespējām attīstīties, gan sniegt iedzīvotājiem pakalpojumus ir ārkārtīgi atšķirīgi un ar tik neviendabīgu pašvaldību sistēmu ir grūti risināt turpmāku valsts pakalpojumu decentralizāciju, gan veicināt vienmērīgu reģionu attīstību, norāda Raugze.