Valdība dod zaļo gaismu vienota sabiedriskā medija izveidei  (46)

Šī nauda piešķirta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, un to plānots tērēt vairākām lietām, piemēram, sabiedriskā medija finansēšanas, pārvaldības, satura modeļa izstrādes pamatnostādņu noteikšanai, sabiedriskā pasūtījuma izveides modelim nepieciešamo izmaiņu analīzei, tehnoloģiskās platformas definēšanai un citam.

NEPLP vadītājs Ainārs Dimants pēc jautājuma skatīšanas valdības sēdē žurnālistiem sacīja, ka Ministru kabineta lēmums par finansējuma piešķiršanu detalizētai izpētei būtībā nozīmē zaļo gaismu vienota sabiedriska medija izveidei Latvijā.

Dimants atgādināja, ka NEPLP vērtējusi trīs modeļus sabiedriskā elektroniskā medija izveidei, kā pieņemamāko virzot otro - pilnīgu mediju konverģenci, veidojot jaunu sabiedrisku mediju ar vienotu vadību un pārvaldi.

Turpmāk iecerētajai reformai ir nepieciešams izpētīt, kādas aktivitātes un cik daudz naudas vajag pārvaldes, satura un citām pārmaiņām . "Ir nepieciešama tālāka detalizācija, kam ir nepieciešams papildu finansējums," piebilda NEPLP vadītājs.

NEPLP loceklis Gints Grūbe preses konferencē pirms valdības sēdes uzsvēra, ka par iecerētajiem izpētes darbiem plānots rīkot iepirkumus. Tālab padomes pārstāvji ir tikušies ar vairākiem ekspertiem, lai saprastu iespējamo izpētes veidu sadali iepirkumos.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) valdības sēdē gan uzsvēra, ka valdība ar NEPLP izstrādāto koncepciju vienota sabiedriskā medija izveidei nav iepazinusies un patlaban ir daudz jautājumu, tostarp par dokumentā paredzēto atteikšanos no reklāmām. Sabiedriskā medija aiziešana no reklāmas tirgus, pēc Dombrovska domām, nebūtu pareizs solis, ņemot vērā telekompāniju LNT un TV3 apvienošanos. Ministru prezidents arī pauda skepsi par 25 miljonu latu vērtas jaunas ēkas būvi vienotā sabiedriskā medija vajadzībām, aicinot vērtēt iespēju izmantot esošās telpas.

Grūbe savukārt valdības sēdē akcentēja, ka detalizētās izpētes mērķis ir noskaidrot, kādas atbalsta funkcijas jaunajam vienotajam sabiedriskajam medijam ir nepieciešamas – satura, finansēšanas, pārvaldes modeļa un citu reformu jomā. Šā gada beigās jābūt skaidrībai, cik cilvēkiem būs vajadzīgas telpas, piebilda padomes pārstāvis.

Atbildīgā KM skaidro, ka NEPLP pērn sāka darbu pie koncepcijas par jauna Latvijas sabiedriskā elektroniskā medija izveides. Koncepcijas projekts pērn oktobra vidū iesniegts skatīšanai valdībā, taču Finanšu un Tieslietu ministrijas dokumenta saskaņošanas laikā norādījušas, ka koncepcijas projekta saskaņošana nav iespējama bez sīkākās detalizācijas, ko savukārt ir paredzēts veikt pēc koncepcijas apstiprināšanas un attiecīgo budžeta līdzekļu piešķiršanas.

Papildus finansējums 80 000 latu apmērā nepieciešams, lai NEPLP varētu uzsākt detalizētāku izpēti, kuras ietvaros veiks finanšu analīzi, situācijas izpēti un tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi un projektu portfeļa izveidi, skaidro ministrijā.

Jau vēstīts, ka NEPLP šā gada aprīļa vidū nolēma veidot jaunu, vienotu sabiedrisko mediju, kas darbosies ar vienotu redakcionālo sistēmu. NEPLP nolēma atbalstīt un virzīt tālākai izskatīšanai un detalizētai analīzei otro modeli, kas paredz pakāpenisku un pilnīgu sabiedriskā medija konverģenci, kurā tiek veidots jauns sabiedriskais medijs.

Atbalstītais modelis paredz, ka Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio saturā un struktūrā notiek būtiskas izmaiņas, kas vērstas uz to, lai Latvijas iedzīvotājiem būtu nodrošināta piekļuve daudzveidīgai informācijai. Šo modeli iespējams realizēt pakāpeniski, un tas paredz esošo resursu sinerģiju, sadarbojoties veidot multimediālus projektus un veidot vienotu un modernu tehnoloģisko infrastruktūru.