Ministru kabinets otrdien aiz slēgtām durvīm lēma nepārsūdzēt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu žurnālistes Ilzes Naglas sūdzībā pret Latvijas valsti. Līdz ar to Latvija pildīs vasaras vidū Strasbūrā pieņemto lēmumu un izmaksās 20 000 eiro (14 056 latus) bijušajai "De facto" žurnālistei Naglai, kura Strasbūrā sūdzējās par viņas dzīvesvietā veikto kratīšanu tā dēvētajā Neo lietā.
Valdība šodien arī uzdeva Tieslietu ministrijai un Iekšlietu ministrijai apmācīt savus darbiniekus, jo tiesa norādīja, ka nav problēma ar normatīvo regulējumu, bet normatīvā regulējuma piemērošanu konkrētajā gadījumā.
16.jūlijā ECT atzina, ka Latvija pārkāpusi Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību. Tiesa uzskata, ka jebkura kratīšana, kurā žurnālistam tiek izņemtas datu glabāšanas ierīces, rada jautājumu par žurnālista vārda brīvības, tostarp informācijas avotu, aizsardzību. ECT uzskata, ka konkrētajā lietā netika sniegti atbilstoši un pietiekami iemesli kratīšanas veikšanai.
Nagla par traumatisko pieredzi un sabojāto reputāciju esošo un potenciālo informācijas avotu acīs bija lūgusi 50 000 eiro (35 140 latu) morālo kompensāciju. Tiesa piesprieda valstij viņai izmaksāt morālo kompensāciju 10 000 eiro (7028 latu) apmērā. Tāpat Nagla prasīja 12 679 latus kā tiesāšanās izdevumu kompensāciju. Tā vietā viņai piespriests izmaksāt 10 000 eiro (7028 latu) tiesāšanās izdevumu kompensāciju.
Jau ziņots, ka Nagla ECT vērsās, sūdzoties par viņas mājā 2010.gada maijā veikto kratīšanu, kas bija kā daļa no izmeklēšanas saistībā ar noplūdi no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas. Nagla par noplūdi sabiedrību bija informējusi 2010.gada februāra Latvijas Televīzijas raidījumā. Kratīšanas laikā viņai tika izņemts klēpjdators, ārējais cietais disks, atmiņas karte un četras zibatmiņas.
Nagla sūdzībā atsaucās uz Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10.pantu par vārda brīvību, norādot, ka kratīšanas rezultātā gribēts viņu piespiest atklāt informāciju, kas veicinātu žurnālista avota identificēšanu. Tāpat Nagla atsaucās uz direktīvas 8.pantu par tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi.
Kā ziņots, 2010.gada maija sākumā saistībā ar vērienīgo datu noplūdi no VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas ierosinātajā kriminālprocesā tika veiktas vairākas izmeklēšanas darbības, tostarp aizturēts Latvijas Universitātes pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš vēlāk atzina, ka ir Neo - persona, kura datus no VID sistēmas ieguvusi un daļu no tiem publiskojusi. Tāpat sāktā kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā tika veikta kratīšana toreizējās Latvijas Televīzijas raidījuma "De facto" žurnālistes Naglas dzīvesvietā, viņa vēlāk tika atzīta par liecinieci.
Nagla saistībā ar veiktajām izmeklēšanas darbībām iesniedza sūdzību Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai, kura to noraidīja. Vēlāk viņa vērsās ECT.
