Piektdien valdība ārkārtas sēdē, pieņemot septiņus Ministru kabineta noteikumu grozījumus, noslēdza darbu pie jaunā pedagogu darba samaksas modeļa saistīto noteikumu pilnveides, portālu "Delfi" informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).
"Esmu gandarīts, ka pedagogi ir pirmā profesijas grupa, kurai atalgojumam līdz ar pedagogu darba samaksas jaunā modeļa ieviešanu būs viens no lielākajiem finansējuma pieaugumiem pēdējo desmit gadu laikā," pauda Šadurskis.
Valdībā apstiprinātais tiesiskais regulējums nosaka efektīvāku valsts budžeta līdzekļu sadali pedagogu darba samaksai, sakārto un padara pārskatāmākas finanšu plūsmas, kā arī rada vienlīdzīgākus principus dažādās izglītības pakāpēs un jomās, skaidroja ministrijā.
Pieņemtie grozījumi paredz, ka profesionālās izglītības skolu pedagogiem atalgojuma pieaugums būs no 1. septembra, nosakot, ka minimālā darba samaksa par likmi būs 680 eiro.
Tāpat, lai veicinātu augsti kvalificētu nozares speciālistu piesaisti pedagoga darbam, profesionālās izglītības iestādes profesionālo mācību priekšmetu skolotājiem tiek noteikta piemaksa līdz 20% no mēneša darba algas
Profesionālās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksas palielināšanai tiks novirzīti 5,8 miljoni eiro gadā, kas rasti IZM esošā budžeta ietvaros un nav saistīti ar papildu finansējuma pieprasījumu no valsts budžeta.
Pieņemtie noteikumi skar arī speciālo un internātskolu pedagogu darba samaksas aprēķināšanas kārtību. Tāpat kā vispārējā izglītībā, arī šo izglītības iestāžu pedagogiem tiek palielināta darba samaksa, nosakot minimālo atalgojumu 680 eiro par likmi.
Tāpat pieņemtie noteikumi paredz, ka pašvaldību dibinātajām vispārizglītojošajām internātskolām līdz 2017. gada beigām no valsts budžeta tiek nodrošināti arī uzturēšanas izdevumi. Šajā laikā ministrijām un vietvarām jāvienojas par turpmāko finansēšanas kārtību.
Turpmāk būs stingrāks valsts piešķirtās mērķdotācijas izlietojuma regulējums. Tālmācības izglītības programmām tiks noteikta normēta skolēnu skaita attiecība pret vienu pedagoga mēneša darba likmi 16,5:1, tāpat kā tas ir noteikts vispārizglītojošās skolās Rīgā.
Jaunais regulējums ir saistīts ar to, ka lielākā daļa tālmācības programmu tiek īstenotas Rīgā, bet izglītības iestādes tiek reģistrētas lauku reģionos, tādējādi piemērojot to skolēnu un pedagogu proporciju, kāda ir lauku reģionos. Līdz ar to rodas neatbilstošs pamatojums mērķdotācijas pieprasīšanai un finanšu līdzekļu uzkrāšanai.
Privātajās izglītības iestādēs un tālmācības programmās tiks pastiprināts valsts mērķdotācijas izlietojuma pamatojums un kontrole. Jaunais regulējums stājas spēkā no 1. septembra.
Pedagogu darba samaksas jaunais modelis paredz atalgojuma pieaugumu sporta treneriem, mūzikas, mākslas un dejas pedagogiem, nosakot, ka minimālā darba samaksa par likmi ir 680 eiro, kas stājas spēkā no 2017. gada.1. janvāra.
Sporta treneru atalgojumam papildus tiks novirzīti vairāk nekā 2,9 miljoni eiro. Šī nauda rasta IZM esošā budžeta ietvaros.
Savukārt mūzikas, mākslas un dejas pedagogiem papildus nepieciešamais finansējums tiks piešķirts no valsts budžeta. Saistošie noteikumi paredzēs valsts pedagogu darba samaksas piešķirtās mērķdotācijas aprēķina un sadales kārtību.
Ziņots, ka pēc trīs gadu sagatavošanās darbiem Ministru kabinets otrdien apstiprināja jauno pedagogu darba samaksas modeli, kam, šomēnes apstiprinot visus nepieciešamo dokumentu paketi, spēkā jāstājas 1. septembrī.
Jaunais modelis paredz, ka mācību priekšmetu pedagogu darba slodze būs 30 stundu nedēļā un par to zemākā mēneša darba algas likme būs 680 eiro.
Ierobežotu līdzekļu dēļ gan šāds likmes apmērs netiks ieviests visās izglītības pakāpēs vienlaikus un vienādā apjomā.
