Foto: DELFI

Piektdien Ministru kabinets ārkārtas sēdē pieņēmis tā saucamās "tikumiskās vadlīnijas".

Vadlīnijas jeb izglītojamo audzināšanas vadlīnijas un informācijas, mācību līdzekļu, materiālu un mācību un audzināšanas metožu izvērtēšanas kārtība līdz šim izpelnījušās asu kritiku, tostarp izskanējušas aizdomas, ka šādi tiks ieviesta mācību līdzekļu cenzūra.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais dokuments ietver 12 "praktizējamus tikumus un izkopjamas vērtības".

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) valdības sēdē skaidroja, ka pirms vairāk nekā gada, kad ar grozījumiem Izglītības likumā tika uzdots sagatavot vadlīnijas, "es visļaunākajā sapnī nevarēju iedomāties, ka man pašam šis uzdevums būs jārealizē".

Ministrs pauda gandarījumu, ka IZM sadarbībā ar partneriem un vairāk nekā 20 nevalstiskajām organizācijām ir padevies ļoti labs darbs. "Vadlīniju noteikumi ir nopietns ieguldījums valstiskuma un brīvības stiprināšanā," uzsvēra Šadurskis, piebilstot, ka tajās ir izdevies nostiprināt Rietumu civilizācijas vērtības.

Vienlaikus izglītības ministrs apliecināja pedagogiem, ka, lai gan daļa Saeimas deputātu ar vadlīniju izstrādi vēlējušies atgriezties viduslaikos, šie centieni nav izdevušies. Tāpat viņš skaidroja, ka gan darbā ar Izglītības likumu, gan darbā ar vadlīnijām bija vērojama Krievijas interese iejaukties Latvijas izglītības procesā. Taču "šīs rokas, kas snaikstījās uz mūsu izglītības pusi", netika ielaistas izglītības sistēmā.

Vadlīnijas organizācijas ieskatā var radīt ne tikai draudu skolotāju profesionālajai autonomijai un brīvībai, bet arī politiskās propagandas un cenzūras instrumentu, "kas tiek lietots ar mērķi veidot likumpaklausīgus, patstāvīgi domāt nespējīgus pilsoņus, ar kuriem būtu iespējams manipulēt".

Vadlīnijas paredz, ka audzināšana ir izglītības procesa neatņemama sastāvdaļa, izglītojamā vispusīgas, tikumiskas attīstības veicināšana un attieksmju veidošana, liecina noteikumu projekta anotācija.

Audzināšana ir virzīta uz sociālās un kultūras pieredzes ieguvi, izglītojamo emocionālā intelekta attīstību un pašregulāciju, vērtību sistēmas veidošanos un tikumu izkopšanu attiecību veidošanai, sadarbībai, pilsoniski atbildīgai un veiksmīgai dzīvei sabiedrībā.

"Tikumiskās vadlīnijas" paredz izglītojamā izpratnes, atbildīgas attieksmes un rīcības veicināšanu, kas apliecina tādas vērtības kā dzīvība, cilvēka cieņa, brīvība, ģimene, laulība, darbs, daba, kultūra, latviešu valoda un Latvijas valsts, skaidrots noteikumu projektā.

Vienlaikus noteikumos norādīts, ka "vērtību apliecināšanai un īstenošanai dzīvē gan mācību, gan audzināšanas procesā kā būtiskākie izkopjamie un praktizējamie tikumi noteikti atbildība, centība, drosme, godīgums, gudrība, laipnība, līdzcietība, mērenība, savaldība, solidaritāte, taisnīgums, tolerance".

Noteikumu projektu Valsts izglītības satura centrs izstrādāja vairākos posmos, piesaistot dažādu institūciju, tostarp ministriju un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Ziņots, ka ilgi apspriestās "tikumiskās audzināšanas" vadlīnijas tapušas pēc tam, kad Saeima pērnā gada jūnijā negaidīti atbalstīja deputātes Jūlijas Stepaņenko (S) priekšlikumu, kas paredzēja uzlikt skolām par pienākumu aizsargāt skolēnus no netikumiskas audzināšanas un tādas informācijas un metodēm izglītības un audzināšanas procesā, kas neatbilst Izglītības likuma mērķī ietvertajai izglītojamā tikumiskās attīstības nodrošināšanai.

Vairāk par "tikumisko vadlīniju" saturu var lasīt šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!