Foto: F64

Neskatoties uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) iebildumiem, valdība otrdien atbalstīja grozījumus KNAB likumā, kas paredz pilnveidot KNAB priekšnieka atbrīvošanas no amata procedūru.

Izmaiņas paredz, ka KNAB priekšnieku ar Saeimas lēmumu var atbrīvot no amata, ja viņš ar savu darbību un tās rezultātiem uzrāda neapmierinošus rezultātus "vadītāja un iestādes vērtību izpratnes kompetenču rīcības rādītājos".

Plānots, ka tiks vērtēta KNAB vadītāja kompetence gan par darbinieku motivēšanu un attīstīšanu, gan komandas vadīšanu, pārmaiņu vadīšanu, rezultātu sasniegšanu un stratēģisko redzējumu. Tāpat tiks vērtēta kompetence par iestādes vērtību izpratni, kas sevī ietver ētiskumu, lojalitāti, organizācijas vērtību apzināšanu.

Ministru kabineta preses sekretāre Lita Juberte portālam "Delfi" pavēstīja, ka KNAB likuma grozījumi balstīti Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) rekomendācijās.

Grozījumi pilnveido tiesisko pamatu KNAB priekšnieka atbrīvošanai no amata, precizē komisijas izveides mehānismu KNAB priekšnieka atbrīvošanai, kā arī precizē Ministru prezidenta pārraudzības ietvaru pār KNAB darbību, nodrošinot neatkarīgu un objektīvu biroja funkciju izpildi.

Tāpat novērsti esošā regulējuma trūkumi, ļaujot pilnībā nodrošināt ārvalstu amatpersonu kukuļošanas darījumu neatkarīgu un objektīvu izmeklēšanu (izmeklēšanu un kriminālvajāšanu nedrīkstēs ietekmēt apsvērumi, kas saistīti ar valsts ekonomiskajām interesēm, iespējamo ietekmi uz attiecībām ar citu valsti vai iesaistīto fizisko vai juridisko personu identitāti).

Juberte klāstīja, ka ESAO novērtējuma ziņojumā ietvertas rekomendācijas, kas Latvijai būtu veicamas, lai pilnveidotu savu politiku un tās īstenošanu jautājumos, kas skar starptautisko kukuļdošanu un korupcijas novēršanas un apkarošanas politiku kopumā.

Tā kā rekomendāciju ieviešanai ir tieša ietekme uz iestāšanās procesu ESAO, Ministru kabinets, atbalstot iesniegto likumprojektu, lūdz Saeimu atzīt to par steidzamu.

KNAB likums stājās spēkā 2002. gada 1. maijā, taču risināmo jautājumu un izaicinājumu loks šajā laikā ir pieaudzis.

Valdība atbalstīja arī augsta līmeņa darba grupas izveidošanu jauna KNAB likuma izstrādei. Darba grupu vadīs KNAB, kas jauno likumprojektu izstrādās sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Valsts kanceleju, Ģenerālprokuratūru, nevalstiskajām organizācijām, kā arī akadēmiskās vides ekspertiem. Plānots, ka jauno likumprojektu jāizstrādā līdz 2016. gada 14. septembrim.

Jāatgādina, ka šā gada aprīlī valdība pēc plašām diskusijām atlika Valsts kancelejas vadītās darba grupas sagatavotā KNAB likuma projekta izskatīšanu.

Arī tagad valdības sēdē ministri atzina, ka šā likumprojekta virzībai nav nepieciešamā politiskā atbalsta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!