Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātie grozījumi likumā paredz, ka deputātu skaits pašvaldībā būs atkarīgs no tajā dzīvojošo iedzīvotāju kopskaita. Atsevišķs regulējums plānots Rīgas pašvaldībai, kur deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 līdz 35, portālu "Delfi" informēja vides aizsardzības un pašvaldību lietu ministra Edmunda Sprūdža pārstāve Maija Pētermane.
Savukārt par vēlēšanu organizēšanu un norisi atbildīgās Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars portālam "Delfi" pastāstīja, ka iecere par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu iestādei problēmas vēlēšanu sagatavošanā nesagādās. Ja plānotie likuma grozījumi būs pieņemti trīs mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām, kad jāapkopo dati par deputātu kandidātu sarakstiem un mandātu skaitu atbilstoši vēlētāju skaitam, tad darbs noritēs atbilstoši tam. Ja likuma grozījumi kavēsies, vēlēšanu plānošana notiks atbilstoši pašreizējam likumam, apliecināja Cimdars.
Vērtējot ieceri par pašvaldību deputātu skaita samazināšanu, Cimdars atzina, ka tā ir "runga ar diviem galiem". No vienas puses, esot vairāk deputātiem un plašākai pārstāvniecībai, lēmumu izvērtēšanas process ir kvalitatīvāks un izsvērtāks, taču, no otras puses - tas aizņem vairāk laika. Samazinot deputātu skaitu, katra lēmēja atbildība par pieņemtajiem lēmumiem pieaugtu, vienlaikus radot draudus atstāt nepamanītas kādas grupas intereses pašvaldības lemšanas līmenī.
"Esot mazāk deputātiem, kļūdas risks ir augstāks, jo skatāmais jautājums var netikt izvērtēts no visiem aspektiem. Tāpēc es domāju, ka krīzes situācijās efektīvāka lēmumu pieņemšana iespējama, ja deputātu skaits ir augstāks," vērtēja CVK vadītājs.
VARAM, pašvaldību vadītājiem un iedzīvotājiem jautājumā par ievēlēto priekšstāvju skaitu pašvaldībā varētu būt dažādi viedokļi, tāpēc par šo jautājumu likuma izmaiņu vērtēšanas laikā būtu sīkāk jāizzina visu pušu viedokļi, piebilda Cimdars.
VARAM sagatavotie likuma grozījumi paredz, ka novada domē ievēlējamo deputātu skaits noteikts atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā. Ja novadā dzīvo līdz 5000 cilvēku, tad ievēlami ir deviņi deputāti, ja no 5001 līdz 20 000, tad jāievēl 11 deputāti. Ja reģistrēto iedzīvotāju skaits pašvaldībā ir no 20 001 līdz 50 000, tad ievēl 13 deputātus, bet, ja novadā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju, tad ievēl 15 deputātus.
Lielo jeb Republikas pilsētu domē ievēlē 13 deputātus, ja iedzīvotāju skaits ir līdz 50 000, bet, ja tas pārsniedz 50 000, tad ievēlē 15 deputātus.
Savukārt Rīgas domē ievēlamo deputātu skaitu paredzēts samazināt no 60 uz 35. Ministrija norāda, ka Rīgas domes deputātu skaita samazināšana atbilst proporcionalitātes principam, kāds tiek ievērots Saeimas vēlēšanās, kur 100 deputāti pārstāv divus miljonus iedzīvotāju. Saskaņā ar grozījumiem 35 Rīgas domes deputāti pārstāvētu 0,7 miljonus rīdzinieku. Šāds deputātu skaits būtu pietiekams, lai nodrošinātu domes deputātu darbu frakcijās un komitejās.
Sprūdžs šo reformu pamatojis ar to, ka pēc pagastu apvienošanas ir pagājis pietiekami ilgs laiks un pēc pašreizējā principa noteikts domes sastāvs vairs nav pamatots.
Iepriekš par ideju ar likuma grozījumiem samazināt deputātu skaitu pašvaldībās kritiski izteicies Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) vadības pārstāvis Māris Kučinskis, kurš to nosauca par "zvirbuļu šaušanu" un aicināja VARAM pievērsties svarīgākām lietām, piemēram, lauku un pilsētu sadarbībai, kā arī uzņēmējdarbības vides stimulēšanai.
Savukārt Saeimas frakcijās nebija skaidra nostāja par Sprūdža idejāmsamazināt deputātu skaitu un aizliegumu savienot amatus pašvaldībās.
