Valdība varētu apsvērt iespēju palielināt PVN par diviem procentpunktiem - līdz 23% - 2011.gadā, bet no 2010.gada palielināt nekustamā īpašuma nodokli, kas dotu papildu 70 miljonus latu.
Rosināta ar nodokli neapliekamā minimuma atcelšana, bet pensijām šī robeža tiks samazināta līdz 90 latiem.
Tāpat rosināta kapitāla ienākuma aplikšana ar ienākuma nodokli pēc 10% likmes, kā arī progresīvās likmes ieviešana un bāzes paplašināšana, atceļot augoša meža un kokmateriālu pārdošanas ienākumu neaplikšanu.
Varētu tikt apsvērta nodokļa no saimnieciskās darbības ienākuma paaugstināšana līdz 23% no 2010.gada.
Plānota vieglo automašīnu nodokļa pārskatīšana, kā arī akcīzes nodokļa paaugstināšana alum šogad.
Savukārt no nākamā gada varētu tikt ieviestas izmaiņas uzņēmumu ienākumu nodokļa politikā, veicot izmaiņas ziedojumu aplikšanā ar nodokli.
Varētu tikt vērtēta iespēja no 2011.gada par četriem procentpunktiem paaugstināt valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas, bet no nākamā gada - maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu palielināšana no 50% uz 75%.
Tāpat tiek piedāvāts izskatīt divus variantus par atlīdzības kopējā fonda samazināšanu par 15% vai par 20%, kā arī minimālās algas samazināšanu no 180 uz 140 latiem.
Izdevumus precēm un pakalpojumiem plānots samazināt vēl par 2,5% jeb 9,21 miljonu latu.
Izdevumu samazinājums Eiropas Savienības fondu apguvei varētu būt par 76,2 miljoniem latu.
Izdevumu samazinājumi plānoti arī izglītības nozarē - finansējuma samazinājums pašvaldību mākslas, mūzikas un sporta skolām, kā arī kultūras namu vadītājiem gaidāms no šā gada 1.septembra.
Finansējums varētu tikt mazināts pašvaldību sporta skolām, mūzikas un mākslas skolām, kā arī mērķdotācijai pašvaldībām - pašvaldību izglītības iestādēs piecgadīgo un sešgadīgo apmācībā nodarbināto pedagogu darba samaksai.
Tiks atceltas arī iepriekš noteiktās prioritārās ministrijas, uz kurām neattiecās izdevumu samazinājums.
Veselības ministrijai izdevumus var nākties mazināt par 45 miljoniem latu, Izglītības un zinātnes ministrijai izdevumi jāmazina vēl par desmit miljoniem latu, Iekšlietu ministrijai - par deviņiem miljoniem latu, radio un televīzijai - par diviem miljoniem latu, Aizsardzības ministrijai iepirkumus var nākties samazināt par 15 miljoniem latu, bet valsts parāda vadība Finanšu ministrijai jāmazina par 30 miljoniem latu.
Tāpat rosināti izdevumu samazinājumi atsevišķu ministriju budžetu programmās par 15,5 miljoniem latu.
Speciālā budžeta izdevumu samazinājums, izņemot samazinājumu atlīdzībai un precēm un pakalpojumiem, šogad varētu būt par 108 miljoniem latu.
Plānots samazināt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izdevumus, kas saistīti ar pensiju, pabalstu bezmaksas piegādi klientu dzīvesvietā. Šogad plānots samazināt priekšlaicīgās pensionēšanās pensijas apmēru, kā arī tiek rosināts mainīt piemaksas apmēru no 0,70 uz 0,40 latiem par vienu apdrošināšanas stāžu līdz 1996.gadam.
Rosināts samazināt visas pensijas par 15%, ņemot vērā piemaksas. Tas budžetam šogad dotu 75 miljonus latu, nākamgad - 155 miljonus latu, bet gadu vēlāk - 159 miljonus latu.
No 2010.gada tiek rosināts ģimenes valsts pabalstu bērniem administrēšanu nodot pašvaldībām un to varēs saņemt tikai trūcīgās ģimenes.
Valdībai būs jāvērtē arī alternatīvie pasākumi, piemēram, iedzīvotāju ienākuma nodokļa palielināšana šogad.
Šie soļi šogad budžetā varētu dot papildu 96,3 miljonus latu, bet izdevumus samazinātu par 463,4 vai 506 miljoniem latu atkarībā no tā, vai atlīdzība valsts pārvaldē tiek samazināta par 15% vai 20%.
Koalīcijas partijas šodien pauda atbalstu izdevumu samazināšanai par 500 miljoniem latu.
Kā apliecināja partijas "Jaunais laiks" priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, arī iekšlietu ministre Linda Mūrniece (JL), kuras vadītā ministrija līdz šim bijusi viena no tām, kuru izdevumu samazinājumi skāruši mazāk, ir gatava tālākai izdevumu samazināšanai.
Āboltiņa atzina, ka citām partijām, piemēram, Tautas partijai, varētu būt pretenzijas pret plānotajiem "griešanas" pasākumiem veselības jomā, tomēr Veselības ministrija ir viena no tām, par kuras veiktajiem taupības pasākumiem kā nepietiekamiem iebilduši starptautiskie aizdevēji.
Tautas partija varētu iebilst arī par izdevumu samazinājumu mākslas, mūzikas un sporta skolām, kur kopējais izdevumu samazinājums dod relatīvi mazu ietaupījumu, sacīja Āboltiņa.
Savukārt samazinājums ES fondu apguvē neradītu nepārvaramas grūtības, atzina kāds JL pārstāvis.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
