Foto: AFI
Ministru kabinets (MK) otrdien pieņēma noteikumus par materiālās palīdzības nodrošināšanu ārkārtas situācijās ārvalstīs nonākušajiem Latvijas valstspiederīgajiem, lai tādejādi palīdzētu viņiem atgriezties Latvijā.

Ārlietu ministrijas (ĀM) izstrādātā un Ministru kabinetā atbalstītā kārtība nosaka arī to, kā persona, kurai ir Latvijas pase un kura nonākusi ārkārtas situācijā ārvalstī, atmaksās materiālās palīdzības ietvaros piešķirtos naudas līdzekļus.

Noteikumi nosaka, ka materiālo palīdzību piešķir, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos izdevumus gadījumos, kad persona ārvalstī ir nonākusi ārkārtas situācijā - ir apdraudēta viņa dzīvība, veselība vai drošība, un personai nav iespēja saņemt palīdzību citviet.

Lai šādās ārkārtas situācijās saņemtu materiālo palīdzību, problēmās nonākušajai personai vai arī viņa intereses pārstāvošajam cilvēkam būs ar iesniegumu jāvēršas Latvijas Republikas diplomātiskajā un konsulārajā pārstāvniecībā vai ĀM Konsulārajā departamentā.

Iesniegumā būs jānorāda ziņas par sevi, apstākļus, kuru dēļ persona nonākusi ārkārtas situācijā, nepieciešamos naudas līdzekļus ceļam uz Latviju, kā arī jāpauž apņemšanās noteiktajā termiņā atmaksāt piešķirtos resursus un citi.

Lēmumu par materiālo palīdzību iespējami īsākā termiņā, bet ne ilgāk kā piecu dienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas pieņems konsulārā amatpersona vai Konsulārā departamenta direktors. Vienai personai piešķiramā summa nedrīkstēs pārsniegt 2000 latu. Piešķirtie resursi būs jāatmaksā trīs mēnešu laikā. Ja persona noteiktajā termiņā neatmaksās tai sniegto materiālo palīdzību, tad pret viņu tiks piemērota bezstrīdus piespiedu izpilde, skaidro ĀM.

Materiālo palīdzību varēs atteikt, ja persona apzināti būs sniegusi nepatiesu informāciju vai slēpusi lēmuma pieņemšanai nozīmīgus faktus, iepriekš piešķirtā materiālā palīdzība būs izlietota citiem mērķiem, kā arī, ja persona laikus nebūs atmaksājusi iepriekš piešķirtos līdzekļus.

Konsulārās amatpersonas un Konsulārā departamenta direktora lēmumu varēs apstrīdēt un pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Noteikumi stāsies spēkā šā gada 1.jūnijā.

2012.gadā materiālās palīdzības nodrošināšanai vajadzīgos 25 000 latu un vēl 7 145 latus šīs palīdzības administrēšanai segs no apropriācijas rezerves. Savukārt par 2013.gadā un turpmākajos gados nepieciešamajiem papildu 50 000 latu tiks lemts nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas procesā, lēma valdība.

ĀM skaidro, ka pašlaik ne ĀM, ne arī kādu citu valsts institūciju rīcībā nav līdzekļu materiālās palīdzības sniegšanai ārkārtas situācijā ārvalstī nonākušai personai. Palīdzība šādos gadījumos tiek sniegta, iesaistot personas tuviniekus, darba devēju, labdarības organizācijas vai citas personas.

Pērn reģistrēti kopumā 294 gadījumi, kad ārvalstīs ārkārtas situācijā nonākušajām personām trūka finanšu līdzekļi, lai segtu ar atgriešanos Latvijā saistītos tēriņus.

Pētījumā par materiālās palīdzības piešķiršanas praksi Somijā, Lietuvā, Igaunijā, Zviedrijā, Vācijā un Francijā, secināts, ka pārsvarā līdzekļi ārvalstīs ārkārtas situācijās nonākušām personām tiek piešķirti aizdevuma formā no speciāli šim mērķim paredzētiem valsts budžeta līdzekļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!