Aizsardzības ministrijas (AM) Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins pastāstīja, ka Apvienotie reaģēšanas spēki ir Lielbritānijas iniciatīva. Tās mērķis ir izveidot ātri reaģējošus, apmācītus un ekipētus spēkus, kuri spētu darboties dažādās situācijās.
Šogad janvārī Lielbritānija uzrunāja arī Latviju iesaistīties šo spēku veidošanā, un līdz šim ir notikušas vairākas divpusējas sarunas.
Par šo nodomu plānots paziņot pēc pāris dienām NATO samita laikā Velsā, kad projekta dalībvalstu aizsardzības ministriem paredzēts parakstīt nodomu protokolu.
Latvijas galvenie ieguvumi no iesaistīšanās šajā projektā būs sadarbības padziļināšana ar Lielbritāniju, iespēja piedalīties pastāvīgā sadarbības formātā ar regulārām mācībām un uzlabot praktisku partnerību, kas attīsta arī jaunas spējas. Par Latvijas vienības apjomu un uzdevumiem šajā projektā šobrīd vēl notiek konsultācijas, norādīja Galkins.
Laikraksts "Financial Times" nesen vēstīja, ka, reaģējot uz Krievijas agresiju pret Ukrainu, Lielbritānija un sešas citas valstis, tostarp Latvija, veidos īpašu ekspedīcijas korpusu, kurā būs vismaz 10 000 karavīru, lai tādējādi stiprinātu NATO operatīvās iespējas.
Mērķis ir izveidot pilnas rīcībspējas ātrās reaģēšanas vienību divīzijas stiprumā, kas veiktu regulāras un biežas mācības. Iesaistītās amatpersonas stāsta, ka jaunā vienība tiks veidota tā, lai to būtu iespējams ātra tempā pastiprināt.
Korpusa sastāvā līdz ar sauszemes vienībām būs arī gaisa un jūras spēku vienības, un to komandēs Lielbritānijas virsnieki. Pārējās valstis nodrošinās virkni speciālo vienību.
Patlaban projektā iesaistītas arī Dānija, Latvija, Igaunija, Lietuva, Norvēģija un Nīderlande.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
