Valodas diskusijai iegūstot taustāmas aprises, "Vienotība" varētu iegūt citu partiju atbalstītāju balsis, pieļāva Latvijas Universitātes (LU) Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.
Profesors izteica minējumu, ka izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) uzsāktā diskusija daļēji ir interpretējama kā "Vienotības" skatīšanās uz nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vēlētājiem, jo šo partiju atbalstītāju vidū ir tādi vēlētāji, kas aktīvi atbalstītu šādu politiku arī mērenā variantā, piemēram, ar gariem pārejas periodiem.
Vienlaikus viņš lēsa, ka "Vienotība" varētu sev iegūt balsis no citu partiju atbalstītājiem tikai tad, ja Saeima ķertos klāt konkrētam likumprojektam un veiktu attiecīgas izmaiņas, taču šobrīd šis jautājums ir tikai diskusiju līmenī un tas nav arguments citu partiju atbalstītāju balsu piesaistīšanai.
"Šobrīd par šo jautājumu ir tikai diskusijas. Tā varētu būt sava veida zondāža - kāds ir noskaņojums parlamentā, kāds ir noskaņojums skolotāju vidū, noskaņojums to pedagogu un vecāku vidū, kuri ir saistīti ar skolotāju arodbiedrību un krievvalodīgajām skolām," uzskata Skudra.
Viņš arī pieļauj, ka ar šo diskusiju tiek testēta arī partijas "Saskaņa" gatavība šajā jautājumā un, viņaprāt, attiecībā uz šo partiju ir divi testa punkti. "Viens ir vienošanās ar "Vienoto Krieviju", kur it kā ir pārtraukta sadarbība, bet nav skaidrs, vai oriģinālajos dokumentos vispār ir atrunāta sadarbības pārtraukšana un kas tajos teikts par līguma termiņu. Otrs, protams, ir valodu referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu, līdz ar to vēršanās pret pāreju uz latviešu valodu ir mēģinājums pa sētas durvīm saglabāt krievu valodai puslegālas un pusoficiālas valsts valodas statusu," sacīja Skudra.
Kā ziņots, aizvadītajā piektdienā preses konferencē Šadurskis paziņoja, ka 2020./2021.mācību gadā vispārizglītojošajās vidusskolās visus vispārizglītojošos mācību priekšmetus iecerēts mācīt tikai latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Politiķis stāstīja, ka esošā valdība tika veidota daudzu reformu īstenošanai. "Strādājot pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) valdības deklarācijas izveides, "Vienotības" priekšlikums bija par nepieciešamību izstrādāt vienotu mācību standartu, kā arī pāreju uz mācībām latviešu valodā vispārējās izglītības iestādēs," pauda Šadurskis.
Īsi pirms tam VL-TB/LNNK paziņoja, ka aicinās koalīcijas partijas atbalstīt valsts un pašvaldību skolu pāreju uz mācībām tikai valsts valodā.
Pēc šo jautājumu apspriešanas pirmdienas koalīcijas sēdē Kučinskis norādīja, ka valdošā koalīcija sagaida pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā. Mēneša laikā izglītības un zinātnes ministram jāsagatavo informatīvais ziņojums un iespējamie likumu grozījumi, par kuriem tiks diskutēts.
VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars pēc koalīcijas sanāksmes skaidroja, ka abi ierosinājumi nav pretrunā, tomēr nacionālā apvienība aicinājusi Šadurski uz frakcijas sēdi 25.oktobrī. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos, ka nacionālās apvienības piedāvātais mērķis tiks nostiprināts likumā. Ja tas tiks izdarīts, tad nebūs nepieciešams konkurēt un VL-TB/LNNK savu likumprojektu neiesniegs, skaidroja Dzintars.
