Valodas referendums: eksperti paredz augstu aktivitāti  (1249)

"Aktivitāte varētu būt pat lielāka, nekā bija referendumā par Saeimas atlaišanu [atnāca 689 988 balsstiesīgie pilsoņi jeb 44,73%]," spriež "Providus" pētniece Iveta Kažoka, viņa uzskata, ka tas būs atkarīgs no pēdējās nedēļas pavērsieniem aģitācijas kampaņā. "Jo skaļāka un agresīvāka būs kāda no pusēm, jo vairāk referendumā balsos ne tikai šī viedokļa pārstāvji, bet arī nokaitinātie pretējā viedokļa pārstāvji," prognozē  Kažoka.

Arī Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš ir pārliecināts, ka aktivitāte būs augsta, ņemot vērā politisko spēku aktivitātes.

Piesardzīgāks savās prognozēs ir Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars, kurš norāda, ka daudz kas ir atkarīgs no vēlētāju uzrunāšanas intensitātes tuvākajās dienās. Viņš gan pieļauj, ka referendumu varētu apmeklēt visi balsstiesīgie - komisija tam esot gatava.

Politologs Jānis Kapustāns pieļauj, ka aktīvākie būs pensionāri un jaunieši, pasīvākā grupa varētu būt vidējā paaudze, kas vairāk nomākti ar ekonomiskajām grūtībām. Taču, lai arī salīdzinoši vēlētāju aktivitāte varētu būt samērā augsta, ļoti augsta tā nebūs, jo vēlētāju skaits ar katrām vēlēšanām tomēr samazinās (59,49% 11. Saeimas vēlēšanās), turklāt šāda tendence ir ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā kopumā.

Jau vēstīts, ka referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST). ST nolēmaierosināt lietu  pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.

Dažos referendumos vēlētāju aktivitāte bija liela, bet citi "izgāzās". Skaitliski visapmeklētākā bija tautas nobalsošana par dalību Eiropas Savienībā.