Foto: DELFI
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdienas rītā iesniedza Saeimā 187 378 pilsoņu parakstus par ierosinājumiem noteikt Satversmē krievu valodu par otru valsts valodu, taču uzsver, ka šie grozījumi ir pretrunā ar Satversmes kodolu, portālu "Delfi" informēja prezidenta Preses dienests.

Prezidents iesniedza Saeimā no Centrālās vēlēšanu komisijas saņemto 187 378 balsstiesīgo Latvijas pilsoņu ierosinātu likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē". Vienlaikus prezidents ir nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V) pavadvēstuli, kurā uzsvērts: "Krievu valodas noteikšana par otru valsts valodu ir atteikšanās no Latvijas kā nacionālas valsts un nonākšana pretrunā ar Satversmes kodolu, Latvijas dibināšanas un neatkarības atjaunošanas pamatā liktajām idejām."

Valsts prezidents arī lūdzis Konstitucionālo tiesību komisiju sniegt atzinumu par Latvijas valsts pamatu aizsardzības jautājumiem un vienlaikus ir apliecinājis savu gatavību aktīvi iesaistīties sabiedrības saliedēšanā, ko šis likumprojekts noteikti neveicina.

Satversme neļauj Valsts prezidentam izvēlēties nodot vai nenodot Saeimas lemšanai vēlētāju ierosinātu likumprojektu. "Izpildot šajā pantā noteikto pienākumu, nododu likumprojektu Saeimas lemšanai, tomēr uzskatu, ka konstitucionāli ir vērtējams, vai šādu likumprojektu izskatīšana būtu pieļaujama," vēstulē Saeimas priekšsēdētājai raksta Valsts prezidents.

Lai vērtētu iedzīvotāju ierosināto un prezidenta iesniegto iniciatīvu, Saeimas Prezidijs nolēma sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi ceturtdien plkst.9:00.

Jau vēstīts, ka parakstu vākšanā par krievu valodu abās parakstu vākšanas kārtās kopumā piedalījušies 187 378 vēlētāji jeb 12,14% no pagājušajās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem.

Novembrī varēja parakstīties Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā. Ir savākti vairāk nekā 183 tūkstoši parakstu. Likumprojektu iesniegs Saeimā, un vēlāk par grozījumiem Satversmē notiks referendums.

Parakstu vākšanu iniciēja biedrība "Dzimtā valoda". Apvienība "Saskaņas centrs" sākotnēji norobežojās no parakstu vācējiem, bet pēc tam, kad apvienība netika uzaicināta valdošajā koalīcijā, vairāki tās politiķi parakstījās par Satversmes grozījumu ierosināšanu, tostarp Rīgas mērs Nils Ušakovs un Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs, kā arī SC pašvaldību vadītāji un deputāti.

Koalīciju veidojošās partijas "Vienotība", Zatlera Reformu partija un Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK  kopīgā paziņojumā aicināja  visu tautību Latvijas pilsoņus balsot pret krievu valodu kā otru valsts valodu, aktīvi piedaloties gaidāmajā referendumā par Satversmes grozījumiem.

Biedrīvas "Dzimtā valoda" rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu. Biedrības līderi ir bijušais nacionālboļševiku līderis Vladimirs Lindermans un Osipova partijas vadītājs Jevgenijs Osipovs.

Saeima par likumprojektu varētu balsot jau rudens sesijas pēdējā plenārsēdē 22.decembrī, iepriekš pieļāva Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa ("Vienotība").

Tā kā likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4.pantu, neatkarīgi no tā, kāds būs Saeimas lēmums, par grozījumiem būs jārīko referendums. Tautas nobalsošana šajā jautājumā būs jāsarīko ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc vēlētāju iesniegtā Satversmes grozījumu projekta izskatīšanas Saeimā.

Lai Satversmes grozījumi stātos spēkā, referendumā par tiem ir jānobalso vismaz pusei no visiem Latvijas balsstiesīgajiem iedzīvotājiem - 771 350 pilsoņiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!