Foto: DELFI
Latvijas juristu apvienība (LJA) plāno vērsties Saeimā, rosinot Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) jēdzienu "necenzētie vārdi" aizstāt ar "nepieklājīgu uzvedību", jo Latviešu valodas aģentūra tādus vārdus kā "p**a", "b**ģ", "p***is", "m***a" nav atzinusi par lamuvārdiem, portālu "Delfi" informēja LJA valdes priekšsēdētājs Rihards Bunka.

LJA saņēma Latviešu valodas aģentūras (LVA) skaidrojumu par nepieklājīgiem vārdiem, iedalot tos lamuvārdos, necenzētos vārdos, tabu un vulgārismos. Iepriekš juristi vērsās pie valodniekiem, lūdzot skaidrot, par kādu vārdu lietošanu var sodīt, jo APK pants par sīko huligānismu paredz arī, ka personu var sodīt par lamāšanos sabiedriskā vietā ar necenzētiem vārdiem, bet atsevišķa panta par rupju vārdu lietošanu likumā nav, tāpat likumā nav definīcijas necenzētiem vārdiem.

"Latviešu valodas aģentūras ieskatā par necenzētiem vārdiem tiek uzskatīti tādi vārdi kā "padauza" un "slampa". Tādā veidā ir radusies situācija, kad sīkā huligānisma pants neaptver leksiskos vulgārismus "p**a", "s**a", "b**ģ", "p***is", "m***a", "d***a"," norāda Bunka. Jurists uzskata, ka tā paveras iespēja lietot vulgārismus saziņā, ja lietošanas mērķis nav sabiedriskās kārtības traucēšana.

Lai nodrošinātu sabiedrības tikumību un ētisko normu ievērošanu, LJA vērsīsies Saeimā ar ierosinājumu aizvietot LAPK pantā par sīko huligānismu lietoto jēdzienu "necenzētie vārdi" ar jēdzienu "nepieklājīga uzvedība". "Tādā veidā tiks būtiski atvieglots policijas dienestu darbs sīkā huligānisma pārkāpumu lietās," uzskata Bunka.

Bunka skaidro, ka jēdzienu "necenzēts vārds", kodeksa tekstā iekļāva PSRS laikā, kad pastāvēja valsts cenzūra. "Satversmes 100.pants nosaka, ka cenzūra ir aizliegta, bet Satversmes 116.pants ļauj ierobežot vārda brīvību, pieņemot atsevišķu likumu," uzsver jurists.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka aprīlī, pēc Skaistkalnes vidusskolas 11.klases audzēkņu jautājuma – kas tad īsti ir necenzēts vārds, kādi izteikumi vai vārdi tiek uzskatīti par nepieņemamiem sabiedriskā vietā - LJA vērsās pie valodniekiem, lai to noskaidrotu. Juristi, interesējoties par šo jautājumu, atklājuši, ka nav skaidra formulējuma, kas tad īsti ir necenzēts vārds. Bunka norādīja, ka APK pantā "runa ir par necenzētiem vārdiem, kas juridiski nozīmē, ka tie nav izturējuši cenzūru, taču Satversmes 100.pantā ir noteikts, ka "cenzūra ir aizliegta".

APK 167. pants par sīko huligānismu ietver arī lamāšanos ar necenzētiem vārdiem sabiedriskās vietās, apvainojošu uzmākšanos un citas tamlīdzīgas darbības, kas traucē sabiedrisko mieru un kārtību. Par to var sodīt ar naudas sodu no piecdesmit līdz divsimt piecdesmit latiem vai administratīvo arestu uz laiku līdz piecpadsmit diennaktīm.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!