Koalīcija ceturtdien vienojās uzrunāt vairākas sociālās grupas, kas varētu rīkot iekšējās diskusijas par to, kādam jābūt Valsts prezidenta amata kandidātam, žurnālistiem pēc tikšanās pavēstīja partiju pārstāvji.

"Vienotība" sabiedrības pārstāvjus ieraudzījusies atbilstoši tās pārstāvētajām ministrijām - Satiksmes ministrija uzrunās dzelzceļa darbinieku arodbiedrību, Iekšlietu ministrija -  policistus un robežsargus, bet Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) - izglītības darbiniekus. Savukārt Ministru prezidente Laimdota Straujuma ( V) varētu rosināt diskusiju Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē.

"Tās ir atbildības sfēras, kuru diskusijas varētu uzņemties organizēt "Vienotība", teica partijas līdere Solvita Āboltiņa. Piemēram, dzelzceļnieki pārstāv ļoti lielu, iespējams, citādi domājošu sabiedrības grupu, kas nekad nav uzrunāta, viņa minēja.

Nacionālā apvienības (NA) aicinājumam atsaukušies zinātnes pārstāvji, un, iespējams, diskusija notiks jau 17.martā, informēja NA frakcijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzrunājusi Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvjus - diskusijā piedalītos gan studenti, gan mācībspēki. Tāpat uzrunātas lauksaimnieku organizācijas. Abas tikšanās paredzētās aprīlī, norādīja  ZZS frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Politiķi arī iebilda pret apzīmējumu, ka šīs diskusijas ir cirks, kamēr nav zināms konkrēts kandidāts. "Cilvēkiem, kuri ir skeptiski par to, ka Valsts prezidentu izvēles politiķi, jebkurš risinājums nebūs labs," piebilda Brigmanis.

Politiķi sabiedrības diskusijās piedalītos kā novērotāji, neiesaistoties diskusijās, uzsvēra Āboltiņa.

Pagaidām partiju pārstāvji pieļauj gan bezpartejiska, gan kādas partijas pārstāvja kandidatūru Valsts prezidenta amatam. Pēc Āboltiņas teiktā, par bezpartejisku pārstāvi būtu vienkāršāk vienoties. Savukārt Bērziņš un Brigmanis atzina, ka neizslēdz bezpartejiska kandidāta iespēju kļūt par Valsts prezidentu, taču tas neesot noteicošais kritērijs.

Salīdzinot ar citām partijām, "Vienotība" esot visvairāk kandidātu, kas varētu tikt nominēti, taču tā arī esot atbildība izvirzīt nevis maksimāli daudz kandidātu, bet tādu, kuram iespējams gūt koalīcijas partneru atbalstu. 

Vērtējot Sandras Kalnietes (V) iespējas, Āboltiņa atzina, ka pašlaik ir skeptiska par to, vai Kalniete varētu gūt koalīcijas vairākuma atbalstu. Vērtējot savas iespējas, Āboltiņa konkrētu atbildi nesniedza, norādot, ka "par konkrētiem kandidātiem" pašlaik netiek runāts.

Jau vēstīts, ka koalīcija vienojusies ik ceturtdienu pēc Saeimas sēdes spriest par kopīga Valsts prezidenta amata kandidāta meklējumiem.

Valsts prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru termiņš beidzas 2015.gada vasarā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!