Vanags norādīja, ka "mums viss ir, no kā to izveidot – skaista daba, talantīgi, spējīgi, izglītoti cilvēki, ārēja drošība un Kristus evaņģēlijs". "Mums ir brīva valsts, tik vien tā darba, kā padarīt to par savu priekš visiem," sacīja mācītājs.
Arhibīskaps norādīja, ka "[valdības] koalīcijas līgumi ir politiskas vienošanās par to, kā sadala ietekmi un līdzekļus", bet "ir vajadzīgs kas vairāk – ir vajadzīga Derība, kas ir daudz dziļāka par līgumiem".
Vanags norādīja, ka būtiskais, ko cilvēki gaida no savas valsts, ir attieksme pret sevi un attieksmes starp cilvēkiem kā starp savējiem, ne svešiem. "Valsts ir svinama, ja tā ir sava," sacīja arhibīskaps, norādot, ka "Dievam ir sapnis arī par Latviju – tai jābūt tādai, kur cilvēks dzīvotu starp savējiem".
Vanags pauda nožēlu par sabiedrībā valdošo noskaņu, par daudzo cilvēku gatavību braukt prom no Latvijas, norādot, ka reizēm šķiet – "vienīgais patriotisms, kas atlicis, ir neieredzēt cittautiešus". "Rezignācijas un dusmu fons ir tik spēcīgs, ka to nedrīkst neievērot," sacīja arhibīskaps, vienlaikus uzsverot, ka Latvijā ir arī "daudz izcila, godājama, ar ko varam lepoties, daudz lielisku, nesavtīgu, talantīgu cilvēku".
"Tas, kas ienīst, tas izslēdz sevi no savējo saimes, un savējo saime irst," sacīja Vanags, vaicājot: "Kā pie tā nonācām? Vai brīvo Latviju cēlām pēc patērētāju sabiedrības principiem, kur cilvēka vērtību nosaka nevis līdzība Dievam, bet spēja patērēt un konkurētspēja?"
Vanags salīdzināja Latvijas iedzīvotājus ar vistām sprostā, kuras tur tiek ievietotas uzreiz pēc izšķilšanās un mirst, izmantotas līdz pēdējais spalvai. Arhibīskaps norādīja – sabiedrība izvēlas iegādāties no šādām vistām ražotus produktus "ne tādēļ, ka mums patiktu mocīt mājputnus, bet tādēļ, ka tie ir lēti". "Daudziem nav iespējas atteikties, jo viņus pašus tur līdzīgi mājputniem sprostā – viņi ir salīgti par minimālo algu un aploksnēs saņem reizēm maz vai nemaz. Kad no viņiem ir paņemts viss, ko var paņemt, tad ir pensijas, slimības, pabalsti, un beigās viņiem pat vairs nav sava vārda, tikai kopīgs apzīmējums – mazturīgie," sacīja Vanags.
"Darba devējam vajag, lai būtu lēti, un tāpēc cilvēkiem tiek atņemts Dieva sapnis par vienīgo, neatkārtojamo dzīvi," sacīja arhibīskaps, norādot, ka arī paši darba devēji "jūtas kā sprostā", kur tos iebāzuši "konkurenti, nežēlīgi kreditori un nodokļu nasta". "Tas, kas pats dzīvo sprostā, nevar atbrīvot citus," sacīja Vanags.
Aicinot ikvienu sekot kristīgām vērtībām un atgādinot Jēzus Kristus vārdus, ka Dieva valstība ir katrā no mums, Vanags novēlēja, "kaut 18.novembri varētu kā mielastu ar Kristu sarīkot, kur visi sapulcējamies kā savējie ar savējiem".