Foto: AFI

Nākamnedēļ bija jābūt gatavam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājumam par sadarbības reģionu veidošanu. Taču tā vietā ir sagatavots informatīvs ziņojums, vēsta LTV raidījums "de facto".

VARAM piedāvā likuma izmaiņas sagatavot septembrī.

Pie pašvaldību sadarbības teritoriju modeļa VARAM strādā jau pusotru gadu. Tai nākamnedēļ būtu jāliek uz valdības galda likuma grozījumus. To prasa valdības rīcības plāns. Taču – tā vietā uz valdības galda būs ziņojums, kurā vēlreiz plaši aprakstīta vēsture un uzzīmēta esošā situācija.

Ziņojuma beigās uz vienas lapas ir seši punkti par turpmākiem rīcības virzieniem sadarbības teritoriju izveidošanai.

"Tas būs ceļš, tie būs principi, kā mēs paredzam, kā būtu jānotiek šai sadarbībai, būs izanalizēti visi jautājumi, kas radās, kad tikāmies ar sadarbības teritorijām," raidījumam norādīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).

Tikmēr daudz konkrētāku ieskatu pašvaldību saimniecībās Valsts kontroles revīzijas 20 pašvaldībās. Tās apliecina, ka pašvaldībām sadarbojoties, to pakalpojumu izmaksas kļūst zemākas.

Piemēram, Madonas pašvaldības telpās ir kabinets, kur vienlaikus strādā divas atsevišķas būvvaldes. Viena no tām ir Madonas novada. Otra – trīs blakus esošo novadu – Cesvaines, Lubānas un Varakļānu – apvienotā būvvalde.

Turklāt apvienoto būvvaldi vada darbiniece, kura vienlaikus uz nepilnu slodzi strādā turpat Madonas būvvaldē. Neraugoties uz to, jautājums par vienotas būvvaldes izveidošanu četriem novadiem kopā nav risināts.

"Mēs neesam sanākuši kopā un neesam rēķinājuši, bet tās ir dažādas slodzes un apvienojoties jau nekāda liela ieguvuma nebūtu. Vienkārši būtu viens administratīvais formāts ar iespējamu kadru maiņu," skaidroja Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters ("Vienotība").

Revīzija likusi aizdomāties par to, ka vajadzētu, iespējams, strādāt ne tikai vienā kabinetā, bet arī kā vienai, apvienotai iestādei.

Revīzija veikta divdesmit samērā līdzīga izmēra pašvaldībās. Secināts, ka būvvaldes pakalpojumu izmaksa dažādās pašvaldībās svārstās no diviem līdz pieciem eiro uz vienu novada iedzīvotāju gadā. Bet visdārgāk būvvalde izmaksā Rucavā – 18 eiro uz vienu novada iedzīvotāju gadā. Kontrole vērtējusi arī citus pašvaldību sniegtos pakalpojumus, piemēram, dzimtsarakstu nodaļas, un secinājusi, ka tur, kur novadi sadarbojas, izmaksas ir zemākas.

Taču novadi bieži vien neraujas pēc sadarbības, jo trūkst pārliecības par pozitīvu efektu vai pat prasmes to aprēķināt. "Mūsu mērķis šai revīzijai bija parādīt pašvaldībai, ka ir jēga parēķināt. Pat arī nezinot, cik tas faktiski iedzīvotājiem izmaksā un cik mēs daudz publiskos resursus uz šo tērējam, mēs nevaram pieņemt objektīvu lēmumu, vajag mums sadarboties, vai nevajag, ja mēs nezinām – tas ir dārgi vai lēti, kā tas ir citiem," norādīja VK padomes loceklis Edgars Korčagins.

Šobrīd nepieciešamību noteikt pašvaldību sadarbības teritorijas piesauc arī visu pārējo aktuālo reformu kontekstā – gan veidojot Civilās aizsardzības sistēmu, gan saistībā ar nodokļu, izglītības un veselības reformām.

Vēstīts, ka 2015. gada nogalē valdības koalīcijas partijas vienojās par valsts teritoriālā iedalījuma pilnveidošanu, nosakot sadarbības teritoriju izveidošanu un paužot atbalstu 29 sadarbības teritoriju izveidei.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!