Foto: DELFI
Reģionālās politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam rādītāji lielākoties ir īstenoti, teikts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotajā 2013.-2017.gada starpposma novērtējumā.

Ministrija norāda, ka prognozētie rezultāti ir pārsniegti tādos rādītājos kā ikgadējais apkalpoto gaisa satiksmes pasažieru skaita pieaugums, Baltijas jūras piekrastes novadu viesnīcās un citās tūristu mītnēs pārnakšņojušo cilvēku skaits, uzņēmumu skaits Austrumu pierobežas un Baltijas jūras piekrastes pašvaldībās, apmācīto speciālistu darbam ar investoriem skaits, sagatavoto investīciju projektu skaits un citos.

Vairākās jomās rezultāti sasniegti plānotajos apmēros. Piemēram, ir sasniegts plānotais pagastu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi sabiedriskā transporta reisi dienā, kas savieno bijušos pagastu administratīvos centrus ar novada centru. Tāpat sasniegts plānotais novadu īpatsvars, kur ir nodrošināti vismaz divi reisi dienā, kas savieno novadus ar reģiona centru vai galvaspilsētu. Vēl ir sasniegti rezultāti izveidojot plānoto nacionālas nozīmes multifunkcionālo objektu skaitu.

Savukārt plānotie rezultāti nav sasniegti, piemēram, ceļu uzturēšanas jomā. Proti, valsts galveno un reģionālo ceļu stāvoklis nav uzlabojies, salīdzinot ar 2012.gadu.

Ministrija norāda, ka rādītāji nav sasniegti, jo valsts budžeta finansējums nav piešķirts plānotajā apjomā, līdz ar to mainītas prioritātes un finansējums piešķirts valsts galveno, nevis reģionālo autoceļu sakārtošanai. Papildus faktors, kas kavējis noteikto rezultātu sasniegšanu, esot arī būvniecības izmaksu palielināšanās.

Tāpat nav sasniegts plānotais apmeklējumu skaits atbalstītajos multifunkcionālajos infrastruktūras objektos, kravu apgrozījuma pieaugums ostās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kā arī bērnu skaita samazinājums, kuri ir rindā uz pirmsskolas izglītības iestādēm.

VARAM skaidro, ka rezultāti ostu attīstībā cieši saistāmi ar dzelzceļa un auto pārvadājumu un loģistikas attīstību, tāpēc izaugsmi šajā jomā ievērojami ietekmēja ģeopolitiskā situācija, kas būtiski mainījās 2014.gadā pēc Krievijas agresijas pret Ukrainu un tai sekojošajām ES sankcijām.

Ministrija uzsver, ka liela daļa atbalsta pasākumu un projektu vēl ir tikai izstrādes un īstenošanas posmā, tādēļ pilnīgu plāna izpildi konstatēt varēs tikai pēc pamatnostādņu īstenošanas gala ziņojuma.

Ņemot vērā reģionālās attīstības tendences un pārskata periodā uzsāktos pasākumus, kā arī ņemot vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam un Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam uzstādījumus, VARAM arī turpmāk apņemas sniegt finansiālu atbalstu pašvaldībām darba vietu radīšanai un nefinanšu investīciju piesaistei, izstrādāt rīcības plānu Latgales reģiona izaugsmei 2018.-2021.gadam, noteikti Rīgas metropoles areāla attīstības perspektīvas, lai varētu rast atbilstošus plānošanas un pārvaldes risinājumus, atjaunot mērķdotācijas pašvaldību investīcijām un veikt citus plānotos pasākumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!