Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nelūgs tiesai kā drošības līdzekli apcietinājumu piemērot aizturētajam Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam un uzņēmējam Mārim Martinsonam, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš arī norādījis, ka Latvijas Bankas prezidents savu aizturēšanu uzskata par klaji nelikumīgu.
Advokāts apstiprināja, ka sestdien, pēc tam, kad Rimšēvics pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzaicinājuma ieradās minētajā iestādē, viņam, pat neuzdodot nekādus jautājumus par apstākļiem, kuru dēļ viņš uzaicināts, tika paziņots par viņa aizturēšanu. Aizturēšanas iemesls ir kāds notikums, kas it kā norisinājies pirms daudziem gadiem.
Rimšēvičš svētdien atrodas Valsts policijas izolatorā, taču aizdomās turētā statuss viņam nav piemērots. Advokātam šobrīd nav zināms kā KNAB rīkosies tālāk attiecībā uz Rimšēviču.
Likums paredz, ka personu var aizturēt līdz 48 stundām. Ja persona atzīta par aizdomās turēto, tad beidzoties aizturēšanas termiņam izmeklēšanas iestāde var piemērot kādu no drošības līdzekļiem, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, piemēram, aizliegumu izbraukt no valsts vai noteiktas nodarbošanās aizliegumu. Ja personai nepieciešams noteikt bargāko drošības līdzekli – apcietinājumu, tad par tā piemērošanu lemj tikai tiesa.
Lai analizētu radušos situāciju, pirmdien, 19. februārī, tiks sasaukta Ministru kabineta ārkārtas sēde, kā arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas sēde un KNAB preses konference kopā ar Valsts policiju.
"Delfi" jau ziņoja, ka naktī uz svētdienu, pēc astoņu stundu pavadīšanas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Rimšēviču aizveda ar likumsargu auto.
Rimšēvičs sestdien atgriezās Latvijā un no lidostas devās uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kur uzturējās gandrīz astoņas stundas. Kopā ar viņu birojā ieradās pazīstamais advokāts Saulvedis Vārpiņš.
KNAB darbinieki piektdien, 16. februārī, veikuši kratīšanu Rimšēviča darbavietā un privātīpašumā Langstiņos. Tāpat aizturēts ir uzņēmējs Māris Martinsons, liecina "Delfi" rīcībā esošā informācija.
Laikraksts "Diena" sestdien ziņoja, ka jaunā izmeklēšana, kas pirmo reizi oficiāli sasaista Rimšēviča un Martinsona vārdus, saistīta ar trim iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem – par kukuļa pieprasīšanu valsts amatpersonai, izspiešanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās un starpniecību kukuļdošanā. Izmeklētājiem ir aizdomas, ka Latvijā ilgstoši darbojusies organizētās noziedzības grupa, kurā bijušas savstarpēji sadalītas lomas, raksta "diena.lv". Grupa, izmantodama dienesta stāvokli un ietekmi politiskajās aprindās, izspiedusi kukuļus, tostarp no kredītiestādēm, raksta portāls.
Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs 2016. gadā algā centrālajā bankā saņēma 150 824 eiro, kas ir par 13 187 eiro vairāk nekā 2015. gadā, kad Latvijas Bankas prezidents saņēma 137 007 eiro, liecina viņa Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas ienākumu deklarācija par 2016. gadu. Tāpat par vairāk nekā 100 000 eiro sarukušas Latvijas Bankas prezidenta parādsaistības - no 197 012 eiro 2015. gadā līdz 96 646 eiro 2016. gadā.
Rimšēvičs, kurš patlaban aizvada trešo termiņu centrālās bankas prezidenta amatā, atkārtoti uz šo amatu vairs neplāno pretendēt. "Es tā domāju. Viss jau ir pateikts - par veselību ir, par izglītību ir. Eiro ir ieviests," pērnā gada novembrī raidījumā "Delfi TV ar Jāni Domburu" sacīja Rimšēvičs, vaicāts, vai pēc diviem gadiem būs gana šajā amatā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
