Kukuļdošanā apsūdzētais, no amata atstādinātais Finanšu ministrijas (FM) ierēdnis Vladimirs Vaškevičs nosūtījis sūdzību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot sākt kriminālprocesu pret Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieku, Muitas pārvaldes direktoru Tāli Kravali par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu.
Vaškevičs uzskata, ka Kravalis 2011.gada janvārī vērsies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) ar apzināti nepatiesu ziņojumu par to, ka Vaškevičs viņam it kā piedāvājis 10 000 eiro (aptuveni 7000 latu) lielu kukuli, lai "netraucēti" varētu darboties uzņēmums "Baltijas loģistikas kompānija".
Saskaņā ar Vaškeviča sūdzībā izklāstīto, vienā no telefonsarunām, kuras ieraksts nonācis KNAB rīcībā, Vaškevičs ar Kravali apspriedis priekšlikumu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli pasta sūtījumus, kuru vērtība pārsniedz desmit eiro (aptuveni septiņus latus). Kravalis teicis, ka tā darīt nebūtu pareizi, jo tas izraisītu "rezonansi".
Savā sūdzībā Vaškevičs skaidro, ka ar vārdiem "desmit eiro" viņš nebūt nav domājis "10 000 eiro", turklāt runa ir bijusi par pasta paku vērtību, nevis par kukuļa summu, kā to it kā sapratis Kravalis.
No ģenerālprokuroram adresētās sūdzības noprotams, ka Vaškevičs jau iepriekš lūdzis sākt kriminālprocesu pret Kravali par apzināti nepatiesa ziņojuma sniegšanu, taču viņa iesniegums nodots izskatīšanai prokuroram Arvim Miglānam, kurš uztur valsts apsūdzību arī pēc Kravaļa iesnieguma sāktajā kriminālprocesā pret pašu Vaškeviču.
FM ierēdnis uzskata, ka šāda regulāra viņa iesniegumu pārsūtīšana vieniem un tiem pašiem prokuroriem atgādina padomju laikus, kad atbildi uz sūdzību par kādas amatpersonas rīcību uzdeva sagatavot tai amatpersonai, par kuru šī sūdzība iesniegta.
Prokurors Miglāns šā gada 3.janvārī galu galā atteicies pēc būtības vērtēt Vaškeviča iesniegumu, norādot, ka tas ir adresējams Rīgas apgabaltiesai, kurā tiek skatīta Vaškeviča kukuļdošanas lieta. 13.janvārī Vaškevičs savā deklarētajā dzīvesvietā Austrijā parakstījis ģenerālprokuroram Kalnmeieram adresētu sūdzību par Miglāna lēmumu, ar kuru faktiski nav nolemts sākt kriminālprocesu pret Kravali.
Vaškevičs savā sūdzībā Kalnmeieram skaidro, ka šādos gadījumos tiesībsargājošajām iestādēm ir pienākums sākt kriminālprocesu, jo likumu nedrīkst piemērot "izlases kārtībā".
Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Aiga Šēnberga piektdien apstiprināja, ka 17.janvārī Ģenerālprokuratūras kancelejā ir saņemta Vaškeviča sūdzība, un "tā tiks izskatīta likumā noteiktajā kārtībā."
Kā ziņots, saistībā ar Vaškeviča ārstēšanos Austrijā Rīgas apgabaltiesā patlaban "iesprūdis" 2011.gada sākumā sāktais kriminālprocess, kurā atstādinātais FM ierēdnis apsūdzēts par kukuļdošanu. Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka minētais kriminālprocess tika sākts uz Kravaļa iesnieguma pamata, jo tieši viņam FM ierēdnis it kā piedāvājis kukuli, savukārt pašam Kravalim šajā lietā vēlāk piemērots speciāli procesuāli aizsargājamās personas statuss.
Jau ziņots, ka šā gada jūlijā KNAB sāka vēl vienu ar Vaškeviču saistītu kriminālprocesu - par to, ka Vaškevičs, izmantojot starpnieku, iespējams, mēģinājis par trīs miljoniem eiro (2,1 miljonu latu) uzpirkt lieciniekus, lai tie sniegtu viņam vēlamas liecības kukuļdošanas lietā.
Kriminālprocesā par iespējamo mēģinājumu ietekmēt lieciniekus 2012.gada novembrī tika veikta kratīšana, taču pagājušajā nedēļā tiesa atcēla lēmumu par šīs kratīšanas sankcionēšanu, tādējādi faktiski atzīstot to par nelikumīgu.
Pats Vaškevičs noliedz gan to, ka piedāvājis vai devis kādam kukuļus, gan to, ka mēģinājis ietekmēt lieciniekus. Viņš joprojām turpina ārstēties Austrijā.
