Foto: DELFI

Lai gan valdība piektdien ārkārtas sēdē lēma par LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumentu izpētes komisijas padotības maiņu, tās administrēšanas darbu nododot Tieslietu ministrijai (TM), komisijai aizvien nav skaidrs tās turpmākās darbības scenārijs.

Komisijas vadītājs Kārlis Kangeris uzsvēra, ka par turpmāko rīcību tiks lemts vienīgi tad, ka tiks saņemts oficiāls valdības rīkojums, kura pašlaik vēl neesot. Kangeris norādīja, ka pēc piektdienas lēmuma, ar kuru tika likvidēts komisijas administratīvā vadītāja postenis, viņa darba uzdevumi varētu būt arī administratīvie pienākumi, kas sarežģītu zinātnisko darbību.

Kangeri neapmierinātu, ja komisijas locekļus, kuri iecerējuši veikt neatkarīgu zinātnisko darbību, pārkvalificētu par ierēdņiem.

Pēc šodien notikušās tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu komisijas priekšsēdētāja vietniece juridiskās zinātnes jautājumos Kristīne Jarinovska uzsvēra, ka arī Bērziņš paudis neizpratni par steigu un neskaidrību, kas saistīta ar komisijas padotības maiņu. Bērziņš esot solījis sekot līdzi jautājuma risināšanai.

Jarinovska atklāja, ka pēc tikšanās ar Bērziņu atsūtīts Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) uzdevums izglītības un zinātnes ministrei Mārītei Seilei tikties ar VDK dokumentu izpētes komisiju un atrisināt neskaidros jautājumus.

LETA jau ziņoja, ka, neraugoties uz VDK dokumentu izpētes komisijas iebildumiem, valdība piekrita VDK dokumentu izpētes komisijas administrēšanas darbu nodot TM. Tāpat valdība apstiprināja 250 000 eiro finansējuma piešķiršanu komisijas darbam trim turpmākajiem gadiem.

Šāds lēmums pieņemts, jo tiek uzskatīts, ka TM komisijas darba un ar to saistītās pētniecības administrēšanu varētu veikt efektīvāk. Tā kā komisijas uzdevumi esot specifiski, sabiedrībā jūtīgi, tās darba administrēšanai ir nepieciešama specifiska juridiskā pieeja, ko var nodrošināt tikai TM resors.

Komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultātā varētu rasties dažādas tiesiskas sekas. Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārvaldībā komisija atradusies līdz šim, paredz, ka komisijas veiktās VDK dokumentu zinātniskās izpētes laikā var tikt konstatēta informācija, kas var būt par pamatu lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu ierosināšanai tiesā.

Tāpat patlaban pastāvot liels skaits amatu, kurus ir aizliegts ieņemt personām, kuras ir darbojušās VDK vai saistītas ar VDK, līdz ar to lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu virzīšana varētu ietekmēt atsevišķu personu tiesības ieņemt noteiktus amatus.

Ņemot vērā, ka komisija izvērtēs arī materiālo un morālo kaitējumu, ko Latvijai un tās iedzīvotājiem nodarījusi VDK, var rasties vajadzība izvērtēt nepieciešamību par zaudējumu atlīdzības pieprasījumu gatavošanu, kā arī, balstoties uz komisijas publicēto informāciju, VDK režīma upuri var izvērtēt iespēju vērsties tiesā par zaudējumu piedziņu.

Grozījumu iesniedzēji vērš uzmanību uz to, ka VDK dokumentu izpētes komisija nav vienīgā komisija, kuras uzdevums ir izvērtēt morālo kaitējumu vai materiālo kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar PSRS režīmu.

Tāpat ir izveidota komisija PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai. IZM ieskatā, šīs komisijas funkcijas līdzinās VDK dokumentu izpētes komisijas funkcijām. Un, tā kā pirmo komisiju administrē TM, tikai loģiski būtu, ka arī VDK komisiju administrētu nevis IZM, bet gan TM.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!