VDK izpētes komisija kavē gala ziņojuma iesniegšanu; komisijas vadītājs to noliedz  (17)

Kārtība paredz, ka VDK komisijai jāiesniedz gala pārskats Latvijas Universitātes (LU) rektoram, kuram tas tālāk jāpārsūta Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM).

Universitātē raidījumam skaidroja, ka saņemts komisijas sagatavots likumprojekts un Ministru kabineta rīkojuma projekts par VDK dokumentu un "čekas maisu" publiskošanu. To varot uzskatīt par daļu no gala ziņojuma, taču pats ziņojums, finanšu pārskats un ieteikumi politiķiem par tālāko rīcību nav saņemti.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) uzsver, ka ministrija no komisijas pagaidām nav saņēmusi neko. "Neesam saņēmuši. Ziņojums nav ministrijā vēl ienācis. Konsultējamies ar LU, jo viņi ir šī ziņojuma iesniedzēji mums," saka Šadurskis.

Arī speciāli šim jautājumam izveidotās Saeimas darba grupas vadītājs Ritvars Jansons (NA) pirmdien cerēja beidzot sākt pēc būtības diskutēt par to, kā tieši notiks ilgi gaidītā "čekas maisu" atvēršana. Taču darba grupai ar nožēlu nācās secināt, ka pilns gala ziņojums vēl nav nemaz gatavs.

Komisija sola visus dokumentus LU iesniegt līdz 1. jūlijam.

Kavēšanās saistīta ar to, ka VDK dokumentu un tā dēvēto "čekas maisu" pētīšana slepenajās Satversmes aizsardzības biroja (SAB) telpās beigusies tikai 31. maijā jeb dienā, kad komisijai bija jāiesniedz ziņojums. Un tikai šajā dienā pētnieki no drošības dienesta saņēmuši savas piezīmes par izpētīto.

Lai gan pētnieki tagad sola visu nepieciešamo iesniegt līdz 1. jūlijam, Saeimas darba grupas vadītājs Jansons atklāj, ka vienlaikus komisija arī lūgusi Saeimu pagarināt savas darbības termiņu līdz pat šī gada beigām – 31. decembrim.

Lai pagarinātu komisijas darbības termiņu, ir jāmaina likums. Tomēr deputāts Jansons šaubās par to, vai šādam lēmumam varētu būt Saeimas vairākuma atbalsts.

VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs Kārlis Kangeris portālam "Delfi" uzsvēra, ka, pretēji LNT vēstītajam, komisija neko nekavē.

Pirmkārt, neviena norma neparedz komisijai iesniegt Ministru kabinetam vai kādai ministrijai "gala ziņojumu" - ne likums, ne 2014. gada 20. augusta Ministru kabineta rīkojums Nr. 433.

Likums neparedz komisijai 31. maijā ne iesniegt "gala ziņojumu", ne arī iesniegt gada pārskatu. Likuma pārejas noteikumu 8. punktā ir vienīgais uzdevums, kas dots komisijai, ir – veikt zinātnisko izpēti. Komisija ir gan veikusi izpēti, gan sagatavojusi priekšlikumus, gan palīdzējusi universitātei publiskā gada pārskata izveidē, akcentēja Kangeris.

Turklāt likumā "Par budžeta un finanšu vadību" 14. panta trešajā daļā paredzētais gada pārskata iesniegšanas termiņš ir 1. jūlijs gadam, kas beidzas 31. decembrī, norādīja VDK zinātniskās izpētes komisijas vadītājs.

Viņš minēja, ka gada pārskata nepieciešamā informācija LU rektoram ir iesniegta, bet tieši finanšu informācija, kas ir gada pārskata daļa, komisijā no universitātes nav saņemta.

Arī Latvijas Saeimai ir iesniegta nepieciešamā informācija LKP un VDK represīvo institūciju dokumentu izgaismošanas uzsākšanai pat vairāk kā noteikts likumā – ir izstrādāts īpašs "Atklātības un totalitāro režīmu atkārtošanās novēršanas" likumprojekts jeb Atklātības likums, kurā detalizēti nosauktas digitalizējamās un publiskojamās dokumentu grupas, uzsvēra Kangeris.

Viņš atkārtoti akcentēja, ka komisija neko nekavē, komisija ir savu darbu veikusi ļoti ātros tempos – mazāk kā četros mēnešos strādājot Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Tieši SAB tikai 31. maijā izsniedza pētījumu datnes, neļaujot tās ņemt agrāk. Tieši politiķi šobrīd cenšas rast ieganstu, lai aizkavētu Atklātības likuma virzību.

"Jautājiet politiķiem – kāpēc vispār nevienu neinteresē ne komisijas ieteikumi, ne secinājumi, ne atklātais, ne dokumentu atklāšanas metodes un process, ne sagatavotais likumprojekts? Kāpēc par dokumentu publiskošanu un zinātniskajiem pētījumiem neinteresējās ne Jansona kungs, ne Šadurska kungs," atzīmēja Kangeris.

"Lūgums aizstāt "31. maiju" ar "31. decembri" likumā pilnīgi nav saistīts ar gada pārskatu – tas ir vajadzīgs tieši, lai sagatavotos digitalizācijai, lai turpinātu zinātnisko darbību tālāk, padziļinātāk, jo pašreizējā SAB likuma interpretācija vispār liedz zinātniekiem arī bez maksas turpmāk strādāt ar SAB datiem. Tas vienkārši ir priekšlikums kā zinātnieki bez atlīdzības arī turpmāko šī gada laiku varētu sniegt savu papildus ieguldījumu. Kāds tam sakas ar gala pārskatu? Nekāds. Likumprojekts taču jau ir gatavs un iesniegts Saeimas komisijām," uzsvēra komisijas vadītājs.