"Krievijas rīcība Ukrainā, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti, anektējot Krimu, ir kardināli mainījusi drošības situāciju Eiropā un pasaulē. Latvijā un Baltijas reģionā būtiski palielinājušies Krievijas kā potenciāla agresora apdraudējuma riski, tādēļ šajos apstākļos Latvijai ir īpaši svarīgi uzturēt ciešāku sadarbību ar NATO un ASV, lai stiprinātu valsts kopējo drošību un aizsardzību", tiekoties ar ASV Republikāņu partijas senatoriem Džonu Makeinu (John McCain), Džonu Barrasso (John Barasso) un Džonu Hovenu (John Hoeven), uzsvēris Vējonis.
Ministrs atzinīgi novērtējis ASV ieguldījumu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā, nodrošinot papildus iznīcinātājus, kā arī Latvijas un ASV sadarbību militāro mācību īstenošanā Latvijā un Baltijas reģionā.
Vējonis tikšanās laikā ar ASV senatoriem informējis, ka Latvija, tāpat kā citas NATO valstis, pašlaik veic valsts militāro draudu analīzi, un valdība, ja tas būs nepieciešams, lems par tālākiem soļiem valsts aizsardzības un drošības stiprināšanā, ieskaitot aizsardzības un citu operatīvo plānu pārskatīšanu.
Amatpersonas pārrunājušas Latvijas un ASV divpusējo sadarbību, Vējonis apliecinājis Latvijas bruņoto spēku ieinteresētību turpināt ilgstošo profesionālo sadarbību ar ASV Mičiganas nacionālo gvardi.
Runājot par valsts aizsardzības budžetu, Vējonis apliecinājis Latvijas apņemšanos pildīt saistības, ko tā uzņēmās, iestājoties NATO. Ministrs norādījis, ka Aizsardzības ministrija izstrādājusi un atbildīgajās parlamenta komisijās iesniegusi īpašu "Valsts aizsardzības finansēšanas likumu", kas paredz pakāpenisku ikgadēju aizsardzības budžeta palielināšanu, lai 2020.gadā tas sasniegtu 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta, kas nepieciešams gan Valsts aizsardzības koncepcijas, gan Latvijas saistību NATO izpildei.