Minskas līgumam, ar kuru ieviests relatīvs pamiers militārajā konfliktā Ukrainā, ieviešanas termiņš gada beigās tuvojas, un, visdrīzākais, tie tomēr netiks izpildīti, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Vaicāts par nepieciešamajiem soļiem, lai risinātu situāciju Ukrainā, Vējonis atgādināja par Minskas miera līgumiem, kuros paredzēti konkrēti soļi, kas abām pusēm ir jāīsteno. Viņš gan uzsvēra, ka ar izpildi reālajā dzīvē tik vienkārši gan nenotiek, jo savas apņemšanās nepilda ne tikai Krievijas vai separātistu puse, bet arī Ukraina. "Skatoties ilgtermiņā, ņemot vērā, ka līguma ieviešanas termiņš ir šā gada beigas, izskatās, ka nosacījumi, visdrīzākais, tomēr netiks izpildīti," sacīja prezidents.
Šī iemesla dēļ politiķis pauda uzskatu, ka Eiropas Savienību janvārī sagaida būtiska izšķiršanās, jo pašreizējās sankcijas, kas noteiktas pret Krieviju, ir pagarinātas līdz janvāra beigām. "Ja Minskas līguma punkti nebūs izpildīti, Eiropai un sabiedrotajiem būs jālemj, ko darīt, - turpināt pastāvošās sankcijas, pastiprināt tās, vai arī veikt kādas citas darbības," sacīja prezidents.
Savukārt taujāts, kādēļ par drošību pastiprinātā režīmā tiek runāts tikai tagad, zinot kaimiņvalsts rīcību arī citās valstīs, Vējonis pauda pārliecību, ka gan mēs, gan Baltijas valstis, gan Eiropas Savienība, gan arī visa pasaule uzskatīja, ka Krievija ir mūsu partneris, ekonomiskais partneris, ar kuru jāveido normālas attiecības. "Mums ir nepieciešama gāze un nafta, īpaši Eiropai. Var pat sacīt, ka esam "uzsēdušies" uz Krievijas gāzes un naftas adatas, bez kuras mēs nevaram izdzīvot, tostarp arī Latvijā. Šī iemesla dēļ mums pilnībā ir jāveic tirgus atvēršana," sacīja prezidents.
Viņš arī atgādināja, ka tolaik tā bija kopējā politika, jo neviens neticēja, ka mūsdienu pasaulē, 21.gadsimtā, var sākt karu normāli attīstītās Eiropas valstīs. "Līdz ar to no vairākām valstīm sekoja attieksme, ka miera apstākļos budžetu aizsardzībai var novirzīt mazāk, tā vietā audzējot algas un ieguldot ekonomikā," pauda prezidents. "Pagājušā gada notikumi daudziem atvēra acis, un labi, ka tā, jo 2008.gada notikumi Gruzijā to neizdarīja. Toreiz visi paļāvās, ka tā ir vienreizēja akcija, kas balstīta uz ļoti īpatnējām Gruzijas un Krievijas attiecībām. Piecas valstis, tostarp Latvija, uzskatīja citādi, bet mūsos neieklausījās, jo domāja, ka tās ir tikai mūsu bailes no Krievijas," piebilda politiķis.
Jau ziņots, ka Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
