Rozentāle dzimusi 1955.gadā, ārsta kvalifikāciju ieguvusi 1979.gadā Rīgas Medicīnas institūtā.
LIC vadītājas amatu Rozentāle ieņem kopš 2001.gada, viņa arī ir Rīgas Stradiņa universitātes Infektoloģijas katedras profesore, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle, Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes priekšsēdētāja, Centrālās medicīnas ētikas komitejas locekle, Starptautiskās Infektologu biedrības un Eiropas Mikrobiologu un infektologu biedrības biedre.
Rozentāle divus sasaukumus pēc kārtas bijusi Rīgas domes deputāte - 2001.gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēta kā Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas (LSDSP) kandidāte, savukārt 2005.gada vēlēšanās deputātes mandātu vēlēšanās neieguva.
Rozentāle kļuva par domnieci 2007.gadā Māra Tralmaka (LSDSP) vietā, kurš mandātu nolika, lai nerastos interešu konflikts viņa kā "Rīgas ūdens" valdes locekļa darbā un lai nerastos grūtības savienot pienākumus uzņēmumā un Rīgas domē. Šajā laikā Rozentāle bija izstājusies no LSDSP un iestājusies TP.
Rozentāle arī no TP saraksta kandidēja un netika ievēlēta 9.Saeimas sastāvā.
Ministres amata kandidāte 2004.gadā saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeņa diplomu par nopelniem Latvijas labā.
Kā ziņots, šodien TP priekšsēdētāja Mareka Segliņa un Ministru prezidenta Valda Dombrovska (JL) tikšanās laikā piedalījās Latvijas Infektoloģijas centra direktore Baiba Rozentāle, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Rinalds Muciņš, kurš bijis veselības ministrs Induļa Emša vadītajā valdībā, un ķirurgs Jānis Gardovskis.
Lai arī Segliņš uzsvēra, ka šie cilvēki pieaicināti sarunās kā veselības nozares profesionāļi, tika pieļauts, ka viens no viņiem varētu tikt virzīts veselības ministra amatam.
TP izvirzījusi prasības nākamā veselības ministra nominācijai.
TP uzskata, ka veselības aprūpes budžeta samazinājums ir bijis neproporcionāli liels un absolūti nesamērīgs nozares sociālajai atbildībai un, ja tas netiks apturēts, tad nākamā gada finansējums nozarei pirmo reizi noslīdēs zem 3% no iekšzemes kopprodukta.
TP izvirzījusi mērķi 2010.gadā atvēlēt veselības aprūpei finansējumu vismaz 2009.gada līmenī, proti, no 3,4% līdz 3,5% no IKP. Lai to nodrošinātu, TP uzstāj, ka nav pieļaujama turpmāka valsts budžeta samazināšana veselības aprūpei un kā prioritāras saglabājamas tādas pacientu grupas kā bērni, grūtnieces, invalīdi, onkoloģijas, psihiatrijas un infekcijas slimību slimnieki.
Premjers apliecināja, ka TP prasībās minētais 3,4% no iekšzemes kopprodukta finansējums veselības nozarei 2010.gadā "nav nekas neiespējams". Pēc Segliņa teiktā, tā arī esot pati būtiskākā partijas prasība.
Tāpat TP uzstāj, ka nekavējoties jāveic nozares reforma, būtiski samazinot birokrātiju, jāpabeidz vienotā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveide, jārevidē valsts kompensējamo zāļu saraksts un jāpaplašina veselības veicināšana un slimību profilakse.
TP prasībās iekļauta arī ģimenes ārstu institūcijas un ambulatorās medicīnas stiprināšana, paātrināta slimnīcu apvienību veidošana, sociālās aizsardzības sistēmas maznodrošinātajiem radīšana, pacientu līdzmaksājumu radītā finanšu riska izlīdzināšana u.c.
Jau ziņots, ka iepriekšējais veselības ministrs Ivars Eglītis (TP) 17.jūnijā premjeram iesniedza demisijas rakstu, kurā norādījis, ka nevar uzņemties atbildību par veselības aprūpes nozari situācijā, kad, pēkšņi un būtiski samazinot budžetu, valsts vairs nespēs nodrošināt medicīnas pakalpojumu pieejamību lielai daļai Latvijas iedzīvotāju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
