Īsi pirms Ziemassvētkiem Saeimas frakciju vadītājus publiski neizziņotā vizītē apmeklēja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Vēstnieks vismaz vienā sarunā centies noskaidrot, vai Saeima varētu mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, svētdien ziņo TV3 raidījums "Nekā Personīga".
Saeimas kuluāros ir sākusies diskusija par valsts prezidenta amata kandidātiem. Pašreizējam valsts prezidentam Andrim Bērziņam vēl pārliecinoša Saeimas vairākuma atbalsta nav, informē raidījums.
Diskusiju ir pamanījusi arī Krievijas Federācija. "Nekā Personīga" noskaidrojis, ka Vešņakovs pirms Ziemassvētkiem apmeklējis Saeimas frakcijas, lai cita starpā runātu arī par šo jautājumu un interesētos, vai pastāv iespēja, ka Latvijā prezidentu varētu vēlēt visa tauta.
Kā vēsta raidījums, piektdien, 19.decembrī, Krievijas vēstnieks Aleksandrs Vešņakovs ar šampanieša pudeli rokās devies uz Saeimas frakciju ''No sirds Latvijai''. Viņu sagaidījusi partijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba un Saeimas prezidija loceklis Gunārs Kūtris. Ar Sudrabu un Kūtri vēstniekam bija vairāk kā stundu gara saruna par to, ka jāmaina Satversme, lai prezidentu vēlētu visa tauta.
''Mēs no savas puses tāpat kā ar visiem vēstniekiem runājam gan par to, ka mēs uzskatām, ka ir svarīga šī te tautas vēlētā prezidenta institūcijas veidošana,'' raidījumam norādījusi Sudraba.
Vešņakovs par tautas vēlētu prezidentu runājis arī ar "Vienotības" partijas un frakcijas vadītāju Solvitu Āboltiņu. Viņa neesot gaidījusi, ka Vešņakovs vēlēsies apspriest Latvijas prezidenta ievēlēšanu kārtību. Ar šo sarunu Krievija esot centusies izzināt cik lielas ir izredzes panākt, kā Latvijā par augstāko amatpersonu kļūtu Kremlim draudzīgs politiķis, norādījusi Āboltiņa.
"Latvijā kā demokrātiskā valstī Satversme tiek mainīta trijos lasījumos, nevis steidzamības kārtībā ar pietiekamām diskusijām, iesaistot sabiedrību, iesaistot ekspertus un ka līdz šim tādas diskusijas vēl nav notikušas. Acīmredzot, tas ir jautājums, kas kaimiņvalsti interesēja. Tas nav jautājums, par prezidenta ievēlēšanas kārtību, kas varētu tikt uzdots aiz ziņkārības,'' norāda Āboltiņa.
Raidījums vēsta, ka ar Sudrabas partijas, Reģionu apvienības, "Saskaņas" un daļēji ZZS balsīm Satversmes grozījumi, kas paredz tautas vēlētu prezidentu, ir nonākuši izskatīšanai komisijās. Tomēr Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldību komisija tos neplānojot izskatīt ātrāk kā pēc vairākiem gadiem.
Ārlietu komisijas deputāts Atis Lejiņš paudis uzskatu, ka vēstnieks cenšas panākt Satvermes grozījumu ātru pieņemšanu: "Viņš briesmīgi grib, lai tauta ievēl prezidentu, viņš lobē to."
"Saskaņa", ZZS un Reģionu apvienība izmaiņas atbalsta. Vešņakovs ar šīm partijām apspriedis citus jautājumus.
"Nu viena tēma, protams, bija par Jauno vilni, neslēpšu,'' atklājis ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
Vešņakovu nav uzņēmusi vienīgi "Nacionālā apvienība". Bijusī Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa kritizējusi kolēģes Ināras Mūrnieces atteikumu runāt ar vēstnieku, norādot: ja diplomāts vēlas sarunas, iespēja esot jāizmanto.
"Tā ir ļoti liela politiska nekompetence. Saeimas priekšsēdētājs pārstāv visu parlamentu. Visus 100 deputātus un "Nacionālajai apvienībai" ir pozīcija, ka viņiem nepatīk Krievijas vēstnieks, viņi var to arī tādā veidā demonstrēt. Bet, ja mēs vēlamies rast kādu risinājumu ar valsti, ar kuru mums ir diplomātiskas, gan ekonomiskas attiecības, mēs ar šīs valsts amatpersonām kaut kādos noteiktos līmeņos runājam," atzinusi Āboltiņa.
Savukārt pati Mūrniece "Nekā Personīga" norādījusi: "Es esmu dzirdējusi vai arī lasījusi Solvitas Āboltiņas izteikumu par to, kur viņa ir izteikusies kā bijusī Saeimas spīkere, ka viņa arī saprotot šo situāciju, ka valsts otrajai amatpersonai nebūtu jātiekas ar Vešņakovu, tā kā iespējams, šie signāli ir bijuši pretrunīgi."
Krievijas vēstniecība raidījumam nav sniegusi atbildi, kādēļ Vešņakovs interesējies Saeimā par Latvijas prezidenta ievēlēšanas kārtību.
