Ne visi Īrijā dzīvojošie Latvijas valstspiederīgie piedalījās pērn aprīlī valstī notikušajā tautas skaitīšanā, uzskata Latvijas vēstniecība Īrijā.
Vēstniecības aplēses liecina, ka Īrijā patlaban dzīvo aptuveni 25 000 tautiešu. "Daļai, visdrīzāk, nav bijis pietiekami informācijas, vai un kādēļ latviešiem, kuri dzīvo Īrijā, jāpiedalās tautas skaitīšanā, daļai - arī citi iemesli," skaidroja vēstniecībā. Uz tautiešu kopienas ievērojamiem apmēriem Īrijā norāda arī augstā vēlētāju aktivitāte pēdējā tautas nobalsošanā par valsts valodu, kad Īrijā nobalsoja 4864 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi.
Vēstniecība uzskata, ka neliela migrācija turpinās arī pēdējos gados, kaut straujš tautiešu pieplūdums ir samazinājies galvenokārt Īrijas sarežģītās ekonomiskās situācijas un bezdarba dēļ, informēja Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis.
No 2000.gada līdz šā gada februārim Īrijā Sociālās aizsardzības departamentā ir reģistrējies 48 321 valstspiederīgais. Pagājušajā gadā vien par dzīvesvietu Īrijā ar vēstniecības starpniecību paziņoja 3012 valstspiederīgās personas. Savukārt 520 bērniem tika reģistrēta Latvijas pilsonība, piešķirot personas kodu, no kuriem 376 - jau pēc tautas skaitīšanas norises.
Vienlaikus Latvijas vēstniecība ļoti atzinīgi vērtē tautas skaitīšanu un tās rezultātus Īrijā, jo no 2006.gada nav bijuši pieejami oficiāli dati par Latvijas valstspiederīgo personu skaitu Īrijā. Tāpat vēstniecība gaida detalizētākas ziņas par tautas skaitīšanas rezultātiem sadalījumā pa reģioniem un pašvaldībām, lai apzinātu, kur šobrīd ir lielākās tautiešu kopienas, taču plānots, ka šie dati būs pieejami tikai oktobrī.
Jau ziņots, ka jaunākie 2011.gada Īrijas tautas skaitīšanas dati liecina, ka 19 989 Īrijas iedzīvotāji dzimuši Latvijā. 2006.gada tautas skaitīšana atklāja, ka tobrīd Īrijā dzīvoja 13 999 Latvijā dzimuši cilvēki. Līdz ar to piecu gadu laikā uz Īriju no Latvijas varētu būt devušies 5990 cilvēki.
Turklāt 1172 no ārzemēs dzimušajiem un patlaban Īrijā dzīvojošajiem norādījuši, ka pirms gada viņu pastāvīgā dzīvesvieta bijusi Latvija.
2006.gadā 13 319 aptaujāto kā tautību norādījuši piederību Latvijai. 2011.gadā viņu skaits pieaudzis par 54%, sasniedzot 20 593 cilvēkus. Latvijas valstspiederīgie bijuši starp tiem, kuru skaits Īrijā šajā laika periodā audzis visstraujāk. Īrijā būtiski pieaudzis arī rumāņu, indiešu, poļu un lietuviešu skaits.
Īrijas tautas skaitīšanas dati liecina, ka sākotnēji peļņā uz Īriju biežāk devušies vīrieši, taču pašlaik viņiem pievienojušās sievietes un bērni, kas liecina, ka dzimto valsti tagad sākušas pamest veselas ģimenes. 2006.gadā no Īrijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem puse bija vīrieši, taču 2011.gadā būtiski pieaudzis Īrijā dzīvojošo Latvijas valstspiederīgo sieviešu un bērnu skaits.
2006.gadā no Īrijā dzīvojošajiem Latvijas valstspiederīgajiem 42% bija sievietes un 8% - bērni, savukārt jau 2011.gadā sieviešu skaits sasniedzis 50% un bērnu skaits - 11%.
No 21 639 aptaujātajiem Īrijas iedzīvotājiem, kas norādījuši, ka mājās runā krievu valodā, 27% bijuši Latvijas valstspiederīgie. Turklāt 29% Īrijā dzīvojošo valstspiederīgo atklājuši, ka angļu valodā runā ne pārāk labi vai nerunā vispār.