Foto: LETA

Pret tā dēvētās Stambulas konvencijas parakstīšanu un par atbalstu tieslietu ministram Dzintaram Rasnačam (NA) vēstules valdībai nosūtīja gan pieci Saeimas deputāti no dažādām frakcijām, gan desmit konservatīvās nevalstiskās organizācijas. Abu vēstuļu sagatavošanā izmantots "Saskaņas" deputātes Jūlijas Stepaņenko palīdzes dators, svētdien vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "de facto"

Saviem atbalstītājiem Rasnačs dienu pēc valdības sēdes pateicies Latvijas Romas katoļu baznīcas "Svētās ģimenes mājā" Vecrīgā, kur viņu uzņēmis Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs priesteris Andris Kravalis un ģimenes mājas valdes locekle Inese Švekle, kura arī ir starp Rasnača atbalsta vēstules parakstītājiem, kā arī darbojas uzņēmuma "Rīgas satiksme" valdē un pārstāv galvaspilsētas vicemēra Andra Amerika partiju "Gods kalpot Rīgai".

To, ka abu vēstuļu – piecu deputātu parakstītās un nevalstisko organizāciju veidotās, tapšanā un nosūtīšanā izmantots Stepaņenko palīdzes Airas Jēkabsones dators, raidījums noskaidrojis, pārbaudot Ministru kabineta e-portfelī pieejamo dokumentu īpašības.

Stepaņenko raidījumam skaidrojusi, ka deputātu vēstuli pret Stambulas konvenciju savai palīdzei bija palūgusi ieskenēt, savukārt par otru dokumentu viņa runā diezgan izvairīgi: "Bet te jau nav nekāda sensācija, te jau nav nekāds brīnums, ka nevalstiskām organizācijām, iespējams, kādreiz nav pieejams uz doto brīdi, doto momentu kaut kāds dators, un ja kāds griežas pēc palīdzības, kāpēc tad nevarētu to nosūtīt."

Vaicāta, vai kāds pie viņas vērsās pēc šādas palīdzības, deputāte atbild: "Pie manis negriezās. Es pati nodarbojos ar to, ka tieši otrdien centos līdz Ministru kabinetam aiznest šo vēsti, ka mēs atbalstām arī tai skaitā gan Rasnača kungu, gan arī kristīgo baznīcu pārstāvjus." Attiecībā uz abām vēstulēm, no kurām vienu parakstījusi arī pati, Stepaņenko gan apgalvoja, ka ar vēstuli saistītā palīdzība biedrībām bijusi viņas palīdzes pašiniciatīva brīvajā laikā, taču deputāte to tāpat atbalstot.

Otrdien valdība nolēma, ka Latvija tomēr parakstīs Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu. Latvija ir pēdējā tā dēvēto Stambulas konvenciju neparakstījusī Eiropas Savienības dalībvalsts.

Ministru kabinetā pret lēmumu gan iebilda Nacionālā apvienība, kuras pārstāvja Rasnača vadītā Tieslietu ministrija apgalvoja par riskiem, ko konvencija varētu radīt Satversmei. Pamatojums bija ārpakalpojumā iepirkta juridiskā analīze, kuras autori ministrija izvēlējas viņas nostājas dēļ. Šis process izraisīja gan valsts augstāko amatpersonu, gan nevalstisko organizāciju kritiku pret Rasnaču.

Tomēr tika mobilizēti arī ministra un konservatīvo vērtību atbalstītāji. Valdības sēdes dienā desmit biedrības izplatīja vēstuli ar aicinājumu valdībai neparakstīt Stambulas konvenciju un ar atbalstu Rasnača pozīcijai. Tas notika neilgi pēc tam, kad tādas pat ievirzes vēstules bija izsūtījuši gan Latvijas kristīgo konfesiju līderi, gan atsevišķi Saeimas deputāti, atgādina raidījums.

Kā atklāj "de facto", dienu pēc valdības sēdes Rasnačs pēkšņi izbrīvējis divas stundas dienas vidū, lai pateiktos saviem atbalstītājiem un pārrunātu turpmāko sadarbību. Sanāksme notikusi biedrībā "Svētās ģimenes māja" tās telpās Vecrīgā, Klostera ielā.

Tieslietu ministru uzņēmis arī biedrības vadītājs, Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas Romas katoļu draudzes prāvests un Rīgas arhidiecēzes ģenerālvikārs Andris Kravalis.

Par strauji tapušo atbalsta vēstuli priesteris ar LTV raidījumu runājis noslēpumaini, sakot, "Inspirācijas ir ļoti, ļoti dažādas, ziniet...". Vaicāts, vai viņam zvanījuši kādi politiķi un aicinājuši paust atbalstu Rasnačam, Kravalis aizrādījis: "Nu es domāju, ka jūs te pārāk personīgi man jautājat kā garīdzniekam." Pēc norādes, ka jautājums uzdots kā biedrības vadītājam, Kravalis atklāj: "Es esmu ciešā sadarbībā ne tikai ar politiķiem, bet ar cilvēkiem, kas šeit nāk uz dievkalpojumu, un man ir sava sūtība kā katoļu baznīcas ģenerālvikāram."

Līdz ar deviņām citām nevalstiskajām organizācijām no "Svētās ģimenes mājas" puses vēstuli parakstīja biedrības valdes locekle Švekle, kura ir arī "Rīgas satiksmes" valdes locekle un pārstāv galvaspilsētas vicemēra Andra Amerika partiju "Gods kalpot Rīgai". Kā radās ideja par atbalsta vēstuli Rasnačam, neatceras arī viņa: "Nu tad man ir jāseko šai elektroniskajai sarakstei, kurš bija pats pirmais iniciators, jo mūsu listē ir arī daudz fiziskas personas..."

Švekle atzīst, ka arī Stepaņenko "ir mūsu pulkā. Bet ar Jūliju Stepaņenko konkrēti es šo vēstuli nepārrunāju," norāda biedrības pārstāve.

Raidījums atzīmē, ka šobrīd Rasnačs savā amatā gan var justies visai droši, jo premjers jau pateica – ministra atbrīvošanas pamats varētu būt vien valdības rīcības plānā paredzēto uzdevumu neizpildīšana.

Arī pats tieslietu ministrs šonedēļ paziņoja, ka atkāpties no amata negrasās.

Lūgts komentēt viņa parlamentārā sekretāra Jāņa Iesalnieka izteikumu par kultūrkaru, proti, vai ministrs jūtas kā tā dalībnieks, Rasnačs "de facto" atbild: "Jūs to visu mēģināt pārvērst jokā, bet šis ideoloģiskais karš tiek īstenots. Un, jāsaka atklāti, jūs to apzināties vai nē, bet jūs esat viens no instrumentiem šajā karā."

Stambulas konvencijas pretiniekus visvairāk biedējot tas, ka dokumentā ar jēdzienu "dzimums" tiek saprastas arī sociālās lomas, ko konkrēta sabiedrība uzskata par atbilstošām sievietēm un vīriešiem, un tas pavēršot ceļu uz viendzimuma laulībām un poligāmiju Latvijā.

Bijusī Satversmes tiesas tiesnese Kristīne Krūma šonedēļ gan uzsvēra, ka šādai interpretācijai neesot pamata, jo konvencija neko tādu neparedz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!