Krievija uz Baltijas valstīm skatās kā uz īslaicīgu parādību, kur ja ne gluži jāatgriežas, tad vismaz jāsaglabā te sava ietekme lielākajā daļā no ikdienas dzīves sfērām, ceturtdien intervijā laikrakstam “Latvijas Avīze” atzīst Jona Žemaiša Lietuvas Militārās akadēmijas prorektors, vēstures doktors Vlads Rakutis.
Vaicāts, kā mazajām Baltijas valstīm atbildēt Krievijai, kurai ir gudra, viltīga diplomātija informatīvajā karā un daudzu gadsimtu garumā krāta pieredze starptautiskajās attiecībās, arī informācijas pasniegšanā, Rakutis saka, ka pirmais solis ir "atzīt, ka šāds informatīvais karš, ja tā varam šo procesu nosaukt, vispār pastāv" un pēc tam nepieciešams stiprināt tās institūcijas, kas nodarbojas ar vestures pētniecību - universitātes, institūti, muzeji, lai vajadzības gadījumā varētu atspēkot nepatiesības un apvainojumus.
"Arī Baltijas valstīm ir nepieciešams sadarboties šajā lauciņā, jo var taču atrast kopīgas vēstures lappuses, kas mums ik pa laikam sagādā ārpolitiskas problēmas - 1940. gada padomju okupācija vai, piemēram, Otrais pasaules karš un tā sekas," atzīst vēsturnieks.
"Ir ļoti grūti redzēt vai sajust informatīvo vai propagandas cīņu starp valstīm, jo tas nav karš ar ieročiem. Krievijas Federācijas militārajā doktrīnā ir skaidri norādīts, ka tās galvenais uzdevums ir palielināt informatīvo, ekonomisko un tehnoloģisko ietekmi atsevišķos reģionos," pauž speciālists.
Viņš pauž pārliecību, ka sabiedrība ir jāizglīto dažādos vēstures jautājumos, jo zinošai sabiedrībai ir grūtāk iestāstīt muļķības.
"Ir jābūt savai informācijas pasniegšanas stratēģijai, jāsāk ar skolām, jāraksta grāmatas par savas valsts pagātni krievu un citās valodās, sabiedrībai jāstāsta par savas zemes vēsturi, domājot par valstiskām interesēm. Jādomā par nacionālo ideoloģiju. Valstij, sevišķi demokrātiskai valstij, ir jābūt savai nacionālajai ideoloģijai," rezumē vēsturnieks.