Juridisko zinātņu doktori ir izbrīnīti par to, kā VID nodokļu administratori traktē likuma normas, un sauc to par bezatbildīgu un absurdu rīcību. Juristi ir pārliecināti, ka VID tiesā zaudēs "bez variantiem".
VID no bāreņiem grib piedzīt 18 000 latu, ko viņi it kā nav samaksājuši iedzīvotāja ienākuma nodoklī (IIN) par īpašuma pārdošanu. Pret jauniešiem jau uzsākta piedziņas procedūra un, kā norāda raidījums, viņiem var atņemt visu, ka pieder.
Māju Bigauņciemā cēlis patlaban 25 gadus vecās sievietes un 21 gadu veco dvīņubrāļu vectēvs, tajā viņa kopā ar vecākiem pavadījusi bērnību. Tēvs no ļaundabīga audzēja nomiris, kad meitenei bija 15, bet brāļiem - 11 gadi. Trīs mēnešus vēlāk no tās pašas slimības nomirusi arī māte. Bāreņus aizbildniecībā ņēmuši radinieki.
Kā vēsta raidījums, kad brāļi sasniedza pilngadību, bez vecākiem palikušie jaunieši nolēma mantojumā saņemto māju pārdot, jo tās atjaunošanai nebija naudas. Zemesgrāmatā jaunais mājas īpašnieks reģistrēts 2011. gada 9. novembrī jeb piecus gadus pēc tam, kad ēka bija nonākusi jauniešu īpašumā. Likums šādus darījumus ar 15% IIN likmi par kapitāla pieaugumu neapliek.
Tomēr VID par atskaites datumu savos aprēķinos uzskata dienu, kad slēgts pirkuma līgums, lai gan saskaņā ar Civillikumu īpašumtiesības sākas tikai līdz ar to reģistrēšanu zemesgrāmatā.
VID traktējumā pietrūkst divu mēnešu, lai jaunieši no nodokļa būtu atbrīvojami. VID uzskata, ka katrs no viņiem ir parādā valstij 6000 latu, un uzlicis visam viņu īpašumam, piemēram, automašīnai.
Jaunieši naudu nemaksā, jo uzskata, ka spekulantiem domātā norma neattiecas uz viņiem, norāda "Nekā personīga". Jaunā sieviete izmantojusi visas pārsūdzības iespējas VID, tostarp pie jaunās VID ģenerāldirektores Ināras Pētersones, un tagad viņas pieteikumu ir pieņēmusi Administratīvā rajona tiesa. Lietas izskatīšanas datums pašlaik vēl nav nozīmēts.
Pētersone raidījuma apgalvojusi, ka "likumdevējs diemžēl nav deleģējis VID tādas tiesības, ka varam ņemt šo cilvēcisko faktoru, mums ir strikti pateikts, ka ir šis pirkuma līguma datums".
Tikmēr Latvijas Universitātes pasniedzējs, juridisko zinātņu doktors Jānis Kārkliņš šādu VID skaidrojumu novērtējis, sakot, ka par šādu atbildi pat pirmā kursa studentam liktu neapmierinošu atzīmi. Viņš ir "pārsteigts un pat sašutis, ka tādā veidā var traktēt normas".
"Pat absurdi! Jautājums, kādēļ cilvēks jāvazā pa tiesām šādā muļķīgā lietā, jo man nav šaubu, ka VID šo lietu zaudēs," raidījumam teica Kārkliņš.
Arī Augstākās tiesas senators Kalvis Torgāns ir pārsteigts par to, kā VID izprot likumu. Mēģinājums sagraut skaidrību un stabilitāti, ko dod zemesgrāmatu sistēma, viņaprāt, ir bezatbildīgs un nepareizs.
"Tas ir pret Satversmi un Civillikuma līguma brīvību un liecina par neizpratni, ka pirkuma līgums ir tikai apsolījums kaut ko darīt, dot un maksāt, bet tas jau nerada īpašnieka maiņu. Īpašnieka maiņa ir tikai tad, kad ir zemesgrāmatā," norāda Torgāns. "Pat nodokļu likumos par nekustamo īpašumu - īpašnieks ir tikai tad, kad ierakstīts zemesgrāmatā. Punkts!"
Tikmēr VID Nodokļu pārvaldes darbiniece Baiba Linde raidījuma klāstījusi, ka "nodokļu sistēma ir kaut kas cits, nekā civiltiesiskās attiecības".