Skujiņš pēdējos 20 gadus ir bijis cieši saistīts ar finanšu sfēru. Lai gan šobrīd ietur "profesionālu pauzi", pērn strādājis bankā Azerbaidžānā, pirms tam ieņēmis Latvijas Televīzijas (LTV) valdes locekļa amatu finanšu un tehnoloģiju jautājumos, kā arī strādājis banku sektorā Latvijā.
Kā skaidroja Citskovskis, komisiju pārliecinājusi tieši Skujiņa ilgstošā pieredze vadošos amatos privātajā sektorā, kā arī valsts kapitālsabiedrībā – LTV. Amata kandidātam esot ļoti laba pieredze pārmaiņu vadībā, kā arī dažādu projektu vadībā un attīstībā, uzsvēra Valsts kancelejas vadītājs.
Savukārt pats Skujiņš žurnālistiem atzinīgi vērtēja līdzšinējo VID darbu. Tieši pēdējos gados esot redzama virkne uzlabojumu, ko jūt arī klienti. Tieši klientu apkalpošana, viņu apmierinātība ar VID pakalpojumiem būs "pirmā lielākā" Skujiņa prioritāte.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka ir jāvērtē arī dienesta iekšējie procesi, kādā veidā VID veic nodokļu administrēšanu.
"Es ceru arī dot savu impulsu pilnveidošanas procesā ar skatu no malas, nenākot no konkrētās nozares vai tieši no nodokļu speciālistu jomas. Nāku ar savu pieredzi citos uzņēmumos, nāku ar savu pieredzi citās nozarēs, nāku ar savu pieredzi, kā optimizēt procesu, kā uzlabot klientu apkalpošanu," žurnālistiem pauda amata kandidāts.
"Ir jāmeklē VID jaunas metodes, it īpaši digitālajā ekonomikā, digitālajā laikmetā, kur mums parādās jauni uzņēmējdarbības veidi, kuri nav tiešā veidā ne definēti, ne aprakstīti," uzsvēra VID ģenerāldirektora amata kandidāts.
Viņš pauda, ka VID ir jāstrādā ne tikai pie "vecām problēmām" kā ēnu ekonomikas, bet arī jātiek līdzi jaunākajām tendencēm.
Sarunā ar žurnālistiem Skujiņš norādīja, ka viņu amatam pamudinājusi pieteikties konkursā piesaistītā personāla atlases kompānija.
Konkursa komisijas lēmums par Skujiņa virzīšanu bijis vienbalsīgs, apliecināja Citskovskis.
Kā liecina Skujiņa "Linkedin" profils, viņš no 2017. gada februāra līdz 2017. gada septembrim bijis "Access Bank Azerbaijan" vecākais stratēģisko projektu un attīstības menedžeris. Savukārt no 2013. gada aprīļa līdz 2016. gada aprīlim viņš bijis LTV valdes loceklis finanšu un tehnoloģiju jautājumos.
No 2012. gada marta līdz 2012. gada novembrim viņš bijis uzņēmuma "Energo Capital" finanšu direktors. Un no 2009.gada sākuma līdz 2012. gada janvārim Skujiņš bijis finanšu direktors kabeļtelevīzijas operatorā "Baltcom TV".
Skujiņš 2008. gadā ieguvis profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Rīgas Ekonomikas augstskolā. 1995.-1996. gadā piedalījies apmaiņas programmā Cīrihes Universitātē, Šveicē, iegūstot zināšanas stratēģisko studiju, banku un finanšu specialitātē.
Savukārt 1994. gadā ieguvis vēstures maģistra grādu Latvijas Universitātē.
Kā liecina dzīvesgājuma apraksts jeb CV, ko Skujiņš pirms vairākiem gadiem bija iesniedzis, kandidējot uz LTV valdes locekļa amatu, viņš 2000. gadu sākumā ņēmis dalību vairākās profesionālās organizācijās.
Skujiņš bijis Latvijas līzinga asociācijas vadītājs un valdes loceklis, kā arī Latvijas Transatlantiskās organizācijas (LATO) dibinātājs un valdes loceklis.
Konkursa komisijas izraudzītais VID ģenerāldirektora amata kandidāts tiks ieteikts finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), kas savukārt pieņems lēmumu par šī pretendenta kandidatūras virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.
Ja pretendents gūs nepieciešamo valdības atbalstu, tas šajā amatā tiks iecelts uz pieciem gadiem.
Finanšu ministres padomnieks komunikācijas jautājumos Arno Pjatkins portālam "Delfi" norādīja, ka pirmdien, 4. jūnijā, plānota ministres un VID ģenerāldirektora amata kandidāta tikšanās. Pēc tikšanās Reizniece-Ozola informēs sabiedrību par savu lēmumu.
Konkursa uzvarētājs, ieņemot VID ģenerāldirektora amatu, saņems mēnešalgu 4030 eiro apmērā. Tāpat šis amats paredz iespēju saņemt atlīdzības mainīgo daļu (piemaksas) un novērtēšanas prēmiju, kā arī veselības apdrošināšanu, papildatvaļinājumu un iespēju piedalīties Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programmā.
Atklāts konkurss uz VID ģenerāldirektora amatu tika izsludināts šā gada 9. aprīlī, jo 10. martā negaidīti mūžībā aizgāja VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule, kura vadīja VID kopš 2016. gada novembra.
VID ģenerāldirektora pienākumus šobrīd pilda vadītāja vietniece nodokļu jomā Dace Pelēkā.
Jaunā VID vadītāja amata konkursa laikā trīs posmos tika vērtēta pretendentu profesionālā pieredze un atbilstība izvirzītajām izglītības prasībām, motivācija ieņemt šo amatu un redzējums par VID darbību un prioritātēm nākotnē, valsts pārvaldes darbību kopumā.
Konkursa trešajā jeb pēdējā kārtā, kas tika uzsākta pagājušajā nedēļā, tika analizētas pretendentu vadības kompetences, stratēģiskais redzējums, spējas un pieredze komandas vadīšanā un pārmaiņu vadībā.
Ziņots, ka 21. maijā VID ģenerāldirektora atlases komisija nolēma uz trešo kārtu virzīt četrus pretendentus.
Pretendentu izvērtēšana trešajā kārtā norisinājās desmit darba dienas, vienlaikus par pretendentiem informāciju pārbaudīja Drošības policija.
Konkursa komisiju vada Valsts kancelejas direktors Citskovskis, bet tajā darbojas arī pārstāvji no Valsts kases, Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas. Tāpat pretendentu atlases procesā kā neatkarīgi novērotāji piedalās arī pārstāvji no Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes, kā arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja un Drošības policijas.
Aprīlī izsludinātajā konkursā līdz kandidātu pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām bija saņemti 19 pieteikumi, bet uz konkursa otro kārtu tika izvirzīti 11 pretendenti.
Iepriekš finanšu ministre gan nekomentēja, kādas jomas pārstāv kandidāti, taču Valsts kancelejas direktors Citskovskis viņai apliecinājis, ka "kandidātu loks ir gana plašs un būs no kā izvēlēties".
