"Tautība ir sekundāra, primāri, ka mēs visi esam cilvēki. Mums, protams, ir bijuši ticīgie ar kaut kādām radikālām nosliecēm, vai tendencēm, bet mums ar viņiem nav sanācis ilgi būt kopā. Mūsu kopiena cenšas maksimāli atturēties no jebkādām politiskām ideoloģijām. Ja šeit parādās tādi cilvēki, kas meklē iespēju paskraidīt ar automātu, jo, nu, šādu islama tēlu ir izveidojuši mediji, tad viņi ātri saprot, ka te nav tā īstā vieta," deputātiem trešdien sacīja Klimovičs.
Viņš uzsvēra, ka LIKC strādā, lai sludinātu mieru.
Tikšanās laikā deputāti, žurnālisti un paši LIKC pārstāvji visi kopā miermīlīgi sēdēja uz centra pieņemšanas telpas vidū izklātā paklāja, taču kādā sēdes epizodē izcēlās arī asāka vārdu apmaiņa starp partijas "Vienotība" biedru Hosamu Abu Meri un LIKC pārstāvjiem.
Deputāts Hosams Abu Meri, kurš pats ir Libānas arābu izcelsmes un labi pārzina šīs tradīcijas, vairākkārt apšaubīja LIKC pārstāvju Klimoviča un LIKC priekšsēdētāja Abu Umara Hamza Jāņa Lūciņa paustos apgalvojumus par islāma reliģijas tradīcijām.
"Es domāju, ka lielākajā daļā gadījumu, kad viņi runā, viņi pārspīlē. Viņiem ir maz zināšanu gan par kultūru, gan, visticamāk, par reliģiju. Viņi grib parādīt, ka viņi visu zina. Es ceru, ka viņi būs tolerantāki - praktizēs savu reliģiju, nevis tik daudz spriedīs par citiem," pēc Saeimas izbraukuma sēdes portālam "Delfi" sacīja deputāts.
Šobrīd regulāri LIKC apmeklē aptuveni 60 ticīgie, taču Latvijā kopumā esot aptuveni desmit tūkstoši musulmaņu. Bieži uz centru lūgties nākot arī ārzemju studenti, taču viņus par regulāriem apmeklētājiem nebūtu korekti saukt, sacīja Klimovičs.
Islāma kultūras centrs nesen izpelnījās sodu par nesankcionēto publisko lūgšanu pie centra telpām Rīgā, Brīvības ielā, uz kuru bija pulcējušies apmēram 30 cilvēku. Centra runasvīrs Klimovičs pauda pārliecību, ka šāds pasākums ar domi nebija jāsaskaņo, bet likumsargu pārstāvji bija pretējās domās.
Tāpat centra pārstāvji iepriekš paziņojuši, ka, tie bēgļi, kuri pēc reliģiskās pārliecības ir musulmaņi, visticamāk, noraidītu Rīgas domes piedāvājumu patvēruma meklētājiem strādāt kapos, jo šādi darbi musulmaņus pazemo. Tāpat LIKC pārstāvji ir pārliecināti, ka latviešiem jāsaprot: Latvija pēc 50 gadiem būs "islāma valsts", jo islamticīgo bērni šeit būs vairākumā.
Deputāti vairākkārt centra pārstāvjiem taujāja un lūdza komentēt šos izteikumus, ka pēc 50 gadiem Latvijā lielākā daļa iedzīvotāju it kā būšot islāmticīgie.
Daži no centra pārstāvjiem norādīja, ka tas esot matemātisks aprēķins. To pierādīt dedzīgi centās Klimovičs, lūdzot pacelt rokas tiem klātesošajiem viesiem, kuriem ir vismaz trīs bērni. Rokas pacēla seši deputāti un žurnālisti. "Nu lūk, mums vairāk," matemātisko pamatojumu saviem izteikumiem skaidroja Klimovičs.
Savukārt centra priekšsēdētājs Lūciņš atklāja, ka šis izteikums par 50 gadiem un Latviju kā "islāma valsti" vairāk pat būtu vērtējams kā joks, nevis izteikums, ko iespējams pamatot.
Viņš arī vairākkārt asi kritizēja medijus, kas it kā kropļojot informāciju par islamticīgajiem Latvijā. "Saprotams, ka pelna maizīti kā māk, - arī pārdodas, kā māk," Latvijas medijus nosodīja Lūciņš.
Komisijas vadītājs Ilmārs Latkovskis (NA) pauda bažas, vai islamticīgie Latvijā savas reliģijas tradīcijas neuzskatīs augstākas par valsts konstitūciju. Piemēram, vai neapšaubīs sievietes lomu sabiedrībā.
"Tas ir mīts, ka sievietes islamā ir ierobežotas un pazemotas," sacīja Klimovičs.
"Ko nozīmē tradīcijas? Redziet, tad, kad jūs ienākat manā mājā, tur tā Latvija mazliet beidzas, tur sākās mana ģimene, mūsu noteikumi. Piemēram, manā mājā alkoholu neviens nelietos. Protams, cilvēki braucot uz jaunu valstī, ievēros likumdošanu, taču savās mājās, visticamāk, ievēros to tradīciju, kuru ir ievērojuši pirms tam. Manuprāt, Saeimai pilnīgi nav jāuztraucas par to, kas notiek manās mājās, Saiemai jāuztraucas par to, kas notiks ielās."
"Bet ielas taču sākas no mājām", sacīja kāds deputāts. "Tieši tā!" noteica Klimovičš, piebilzdams, ka, jo mazāk mēs iejauksimies ģimens ikdienas dzīvē mājās, jo vairāk cilvēki būs priecīgi ielās.
