Lieldienas ir baznīcas liturģiskās dzīves kulminācija, jo tieši Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kurā sakņojas kristīgās baznīcas ticība, tas ir notikums, kas dāvā mūžīgās dzīvības cerību. Šogad šos svētkus svin visas kristīgās konfesijas vienā dienā.
Uz Lieldienu svinībām vērsta visa iepriekšējā - Klusā, jeb Lielā nedēļa, kad ticīgie gatavojas un liturģijā izdzīvo trīs svētajās dienasjeb Tridiuum, kas iesākās ar dievkalpojumu ceturtdienas vakarā, turpinās ar Krusta ceļa lūgšanu un dievkalpojumu piektdien, kurā tiek pārdomātas Kristus ciešanas un nāve pie krusta, un, kas noslēdzas sestdienas vakara dievkalpojumā, kad tiek svinēta Lieldienu vigīlija jeb ieskaņa. Tad arī tiek svētīta uguns un aizdegta Lieldienu svece - Kristus simbols un svētīts Kristības ūdens. Šajā vigīlijas dievkalpojumā ticīgie atjauno kristības solījumus, kas pieprasa atsacīties no ļaunā un pastāvēt ticībā Dievam.
Lieldienu svētkos svinēto ieiešanu jaunajā dzīvē, kuru atnesa Kristus, augšāmceļoties no kapa, kristīgā baznīca svin 50 dienas - līdz pat Vasarsvētkiem.
Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki ir cieši saistīti ar jūdu Pashā svētkiem, jo saskaņā ar Jaunās Derības liecībām Jēzus nāve bija Pashā svētkos, kurus svin dienā pirms pirmās pilnmēness dienas pēc pavasara sākuma. Jūdi Pashā svētkos piemin iziešanu no Ēģiptes verdzības.