"Par" lēmumprojektu balsoja 55 deputāti, divi parlamentārieši atturējās, bet neviens deputāts nebalsoja "pret" to. Balsojumā atturējās Gundars Daudze (ZZS) un Andris Siliņš (ZZS). Balsojumā nepiedalījās 23 deputāti – dažādu partiju pārstāvji.

Portālam "Delfi" ar Rimšēviču vai viņa advokātu sazināties neizdevās.

Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš aģentūrai LETA pauda, ka Rimšēvičs Saeimā pieņemto aicinājumu viņam atkāpties vērtē kā "kā dokumentāli fiksētu politisku spiedienu" un atkāpties no amata neplāno.

"Saeimas lēmums ir vērtējams kā dokumentāli fiksēts politisks spiediens uz Rimšēviču un Eiropas Centrālo banku. Nekā citādi to nevar novērtēt," norādīja advokāts, kura paziņojums ir saskaņots ar klientu.

"Saeima ar šo lēmumu nodemonstrējusi, ka likumu, ja neapmierina tā regulējums, var neņemt vērā. Šāda rīcība nav savienojama ar tiesiskas valsts principiem. Ja jau rīkojamies šādi, tad tik pat labi Saeima varēja aicināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) pret Rimšēviču sākto kriminālprocesu izmeklēt rekordīsā laikā, piemēram, trīs mēnešos, un rezultāts būtu tāds pats," paziņoja Vārpiņš.

Pēc advokāta vārdiem, Saeimas lēmums esot savdabīgs signāls un vēstījums pārējai sabiedrībai. Advokāts pauda cerību, ka sabiedrības domājošā daļa spēs nošķirt priekšvēlēšanu populismu, un arī turpmāk uzturēs tiesiskas valsts ideju.

Vārpiņš uzsvēra, ka Saeimas lēmums nemaina Rimšēviča iepriekš pausto pozīciju šajā jautājumā, proti, - atkāpies viņš neplāno.

Jau vēstīts, ka deputāts Artuss Kaimiņš (KPV LV) aicināja Rimšēviču atkāpties no amata, uzsverot, ka viņš vairs nav tikai Ilmārs Rimšēvičs, bet gan Latvijas Bankas seja starptautiskā arēnā. Deputāts pauda, ka ir nožēlojami, ka Saeimas deputātiem jālūdz atkāpties. "Beidziet kaunināt mūs starptautiski. Pietiek, ka viens tāds Ventspilī sēž," debašu runā sacīja Kaimiņš.

Savukārt Lolita Čigāne (V/Par!) skaidroja, ka šis nav balsojums par vienu konkrētu cilvēku, ka tā nav "ticības apliecība", bet gan jāparāda, ka Latvija ir tiesiska valsts, kur katrs dara savu darbu, to darot neapkauno Latvijas valsti. "Pienāk brīži, kad personiskās intereses un vajadzības ir jāliek zem valsts un sabiedrības vajadzībām. Neatkāpjoties no amata Rimšēvičs nodara postījumu Latvijas reputācijai," noteica Čigāne, aicinot savus kolēģus balsot par.

Tikmēr Jūlija Stepaņenko (S) norādīja, ka, balsojot par šo aicinājumu, nākotnē jau varētu virzīties uz ""Twitter" tiesu", kas vienas nakts laikā varētu izlemt šādus jautājumus. "Šis lēmums ir priekšvēlēšanu poza. Lēmums ir apkaunojums Saeimai, tas nav atbalstāms un jāignorē," pauda deputāte.

Pie frakcijām nepiederošais deputāts Ringolds Balodis sacīja, ka Stepaņenko ir taisnība un šis aicinājums atgādina gadījumu ar deputātu Veiko Spolīti (V), kad Saeima aicināja viņu atmaksāt saņemtos līdzekļus par komisijas vadīšanu, jo bija secināts, ka darbs ir nekvalitatīvs. Balodis sacīja, ka tas izskatās pēc situācijas, kurā kolēģi mēģinājuši saprast, ko var darīt šajā situācijā, un secinājuši, ka izdarīt neko nevar, tāpēc izdomāts darīt "kaut ko".

Deputāts Jānis Urbanovičs (S) secināja, ka lēmumprojekts ir "Vienotības" priekšvēlēšanu triks. Viņš uzsvēra, ka pastāv iespēja, ka Rimšēvičs izrādīsies nevainīgs. "Es tiešām nezinu, vai un kas ir noticis," secināja Urbanovičs. "Rīgā runā visādi." Vienlaikus viņš pauda, ka atbalsta priekšlikumu, jo Latvijai nāktu par labu, ja Rimšēvičs atkāptos. Tāpat deputāts pauda, ka būtu daudz priecīgāks, ka Saeimai šāds lēmums nebūtu jāpieņem.

Gunārs Kūtris (NSL) aicināja netraucēt izmeklēšanas iestādēm darīt šo iestāžu darbu. Politisks lēmums tam traucēs, paredzēja deputāts.

Parlamentārietis Juris Viļums (LRA) skaidroja, ka pats ir informējis Rimšēviču, ka viņam labāk būtu atkāpties. Rimšēviča neatkāpšanās no amata kaitēs ne vien Latvijas Bankas, bet arī Latvijas reputācijai. Vienlaikus viņš bija kritisks par "Vienotības" izstrādāto lēmumprojektu. Deputāts skubināja izteikt aicinājumu valsts augstākajām amatpersonām pēc iespējas ātrāk atrisināt šo jautājumu.

Nacionālās apvienības (NA) deputāts Raivis Dzintars piekrita, ka šis lēmuma projekts ir priekšvēlēšanu gājiens no "Vienotības" puses. "Un es domāju, ka ne ļoti atbildīgs. Abos lēmuma gadījumos pastāv riski," sacīja Dzintars.

Deputāts norādīja, ka NA motivācija balsojot ir nenolikt "ķīlnieka stāvoklī" valsti, tāpēc NA balsos "par" šo lēmuma projektu. Jo pretējā gadījumā – balsojot "pret" – tas izskatīsies kā netiešs aicinājums Rimšēvičam palikt amatā.

Deputāts Arvīds Platpers pauda, ka "likums stāv pāri visām emocijām", un Rimšēvičs pašlaik cīnās par to, lai "paliktu godīgs pilsonis". Savukārt to var noteikt tikai tiesa. Platpers aicināja lēmuma projektu neatbalstīt.

Savukārt Silvija Šimfa secināja, ka “morāli ētiskā kultūra mūsu valstī neeksistē”. Viņa atzina, ka "met akmeni" pozīcijas politiķu dārziņā, kuri izvēlējušies šo kultūru valstī iesākt, izmantojot Rimšēviču, lai gan būtu jāsāk pašiem ar sevi. Arī viņa līdzīgi kā citi deputāti aicināja ātri tikt galā ar tiesvedību.

Lēmumprojektu par aicinājumu Latvijas Bankas prezidentam atkāpties no amata Saeimā februārā beigās iesniedza frakcijas "Vienotība" deputāti. Pēc šāda lēmuma nekāds juridiskas sekas neiestājas, proti, Rimšēvičs amatu nezaudētu, jo saskaņā ar likumu Saeima var atbrīvot no amata Centrālās bankas prezidentu tikai pēc viņa iesnieguma vai pēc notiesājoša sprieduma.

Iepriekš portālam "Delfi" centrālās bankas prezidents nekomentēja, kā rīkosies, ja Saeima ceturtdien atbalstīs izteikt viņam aicinājumu atkāpties no amata.

Kā ziņots, korupcijā aizdomās turētajam Rimšēvičam Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir aizliedzis izbraukt no valsts un ieņemt bankas prezidenta amatu. Aizdomās par kukuļa pieprasīšanu un saņemšanu turētais Rimšēvičs nolēmis neatkāpties no amata.