Lēmums par "oligarhu lietas" slēgšanu tika pieņemts pirms Straumes apstiprināšanas amatā.
"Vienotība" piedāvājusi šādu sarunu rīkot koalīcijā, bet Zaļo un zemnieku savienība un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK neesot to atbalstījusi, norādīja Smiltēns. Viņš skaidroja, ka pašlaik publiskotās "oligarhu lietas" sarunas raisījušas sašutumu sabiedrībā, tāpēc ir svarīgi saprast, kas ir noticis ar iepriekš sākto kriminālprocesu.
Kā ziņots, lēmums izbeigt tā saukto "oligarhu lietu" bija pamatots, iepriekš LNT sacīja jaunais KNAB vadītājs.
Straume atzina, ka kopumā sajūta par šo lietu "ir ļoti bēdīga" - lieta sākās ļoti skaļa, viss liecināja, ka ir indikācijas par ļoti skaļiem noziegumiem un pat par valsts nozagšanu, bet lietas novešanai līdz galam ir jāsavāc pierādījumu bāze, bet tas nenotika. Iemesli tam bijuši dažādi, tostarp informācijas noplūdes par izmeklēšanu.
Kā vēstīja žurnāls "Ir", tā sauktajā "oligarhu lietā" noklausītās politbiznesmeņa Aināra Šlesera sarunas liek apšaubīt likumsargu darba kvalitāti un lēmumu šo lietu izbeigt. Žurnāls tika publicējis daļu sarunu atšifrējumu, kas iegūti "no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt".
"Oligarhu lietas" kontekstā tika minēti Šlesers, Ventspils mērs Aivars Lembergs un Andris Šķēle. Šleseru turēja aizdomās par tirgošanos ar ietekmi, lēmumu pieņemšanu sev slēpti piederošu uzņēmumu labā, neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, Lembergu - par tirgošanos ar ietekmi, bet pret Šķēli kriminālprocess vispār netika vērsts.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
