Foto: LETA

Partija “Vienotība” nākotnē paredzējusi īpašu akcentu likt uz sociālas nevienlīdzības mazināšanu.

"Mūsu kopīgais uzdevums ir ierobežotos valsts rīcībā esošos līdzekļus izmantot iespējami precīzi un efektīvi, lai palīdzētu gan uzņēmējiem, gan tām iedzīvotāju grupām, kas krasi izjūt ienākumu nevienlīdzību un visvairāk pakļauti bezdarba, nabadzības un emigrācijas riskiem," savā uzrunā sestdien notiekošajā "Vienotības" domes sēdē uzsvēra partijas priekšsēdētāja un Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa.

Partijas domes sēdē sestdien pieņemta rezolūcija, par nevienlīdzības mazināšanu Latvijā, kurā "Vienotība" arī definējusi mērķus un uzdevumus ienākumu un sociālās nevienlīdzības mazināšanai.

Partijas dome rezolūcijā apņēmusies nākamos piecus gadus partijas politiku balstīt uz tādiem nevienlīdzības mazināšanas principiem kā nodokļu sistēmas pilnveide, ceļot neapliekamo minimumu, atvieglojumus par apgādībā esošām personām, kā arī ieviešot progresivitātes principus.

Par nozīmīgu atzīta arī minimālās algas ikgadēja pārskatīšana un valsts un pašvaldību darbinieku - skolotāju, sociālās aprūpes un veselības jomā nodarbināto, policistu un citu -  zemo algu pakāpeniska celšana, paziņojumā presei rezolūcijā teikto atreferē "Vienotības" preses pārstāvji.

Rezolūcijā arī norādīts uz nepieciešamību veicināt nodarbinātību, stimulējot profesionālo un ģeogrāfisko mobilitāti, kā arī ieguldot cilvēku prasmju un izglītības pilnveidē.

Tāpat nozīmīga nākotnē būs darba produktivitātes celšana, arvien veicinot inovāciju ienākšanu Latvijas ekonomikā, kā arī ilgtspējīgas un stabilas uzņēmējdarbības vides stiprināšana jaunu darbavietu radīšanai.

Āboltiņa savā uzrunā atzīmēja, ka nauda, kas tiek novirzīta sociālajām vajadzībām, "nav tikai abstrakts lielums un skaitlis budžetā, tai ir sava cilvēciska vērtība, kas ņemta vērā, domājot par sociālo politiku 2014.gada budžeta kontekstā" un Latvijā ir nepieciešams veidot sabiedrību, kas pati spēj sevi uzturēt, pārvaldīt un lemt par savu nākotni.

Āboltiņa uzsvēra, ka nevienlīdzības mazināšana ietver arī kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību neatkarīgi no ienākumu līmeņa, tāpēc nākamā gada budžetā tiks nodrošināts papildus finansējums veselības aprūpes pakalpojumiem, ko ikdienā izjūt ikviens pacients, tai skaitā, lai steidzami mazinātu gaidīšanas rindas, risinātu būtiskākās problēmas veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā un palielinātu mediķu algas.

Politiķe arī atzina, ka pēdējās nedēļās publiskajā telpā saistībā ar 2014. gada valsts budžeta veidošanu sadzirdams daudz kritikas, aizvainojumu un pat šantāžas, piebilstot, ka "dažiem sociālie jautājumi šķiet labs iemesls populistiskai pašreklāmai - bez kāda sakara ar valsts ilgtermiņa attīstību un domājot tikai par nākamajām Saeimas vēlēšanām, it kā ar vienu pabalstu varētu atrisināt visu šo samilzušo problēmu kopumu".

Viņas pārstāvētās partijas pieeja esot balstīta ilgtermiņā, ņemot vērā arī "rītdienas un parītdienas sociālās vajadzības", norādīja Āboltiņa, uzsverot, ka demogrāfija nav tikai pabalsti, bet jautājums, kas jāaplūko kompleksi.

"Demogrāfiskās situācijas uzlabošanai Latvijā svarīgi ir visi - gan vecāki, gan bērni, gan vecvecāki," pārliecību pauda Āboltiņa.

"Īpaši vērtīgs ir tas lats un eiro, kurš nonāk pie cilvēka, kuram tas visvairāk vajadzīgs. Tas ir lats un eiro, kurš tiek iztērēts bērna apģērbam vai labākai mājvietai - nevis luksusam un pārgalvīgai izšķērdībai," atzīmēja Āboltiņa. 

"Vienotības" domes sēdē Cēsīs sestdien politiķi kopā ar nozares pārstāvjiem analizē sociālās nevienlīdzības mazināšanas iespējas sabiedrībā, kā arī pārrunā citas 2014.gada valsts budžetā ietvertās prioritātes.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!