Ar partijas izstrādātajiem grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" "Vienotība" pirmdien iepazīstināja koalīcijas partnerus.

Parakstus drīkstētu vākt Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) reģistrēta iniciatīvas grupa - politiska partija, partiju apvienība, kā arī desmit līdz piecpadsmit vēlētāji. Tāpat "Vienotība" rosina noteikt, ka vēlētāju parakstu vākšanas un tautas nobalsošanas konstitucionalitāte ir apstrīdama Satversmes tiesā.

"Vienotība" norāda, ka "tautas likumdošanas iniciatīvas tiesības ir nozīmīgs sabiedrības politiskās līdzdalības elements, kura mērķis un uzdevums ir sabiedrības interešu pārstāvība". "Taču aizvadītais referendums skaidri parādīja tā nepilnības, pieļaujot situāciju, kad sabiedrības mazākums var diktēt dienaskārtību un noteikumus vairākumam," uzskata partija.

Partija atgādina, ka šobrīd vēlētāju likumdošanas iniciatīvai paredzēta "divpakāpju procedūra", proti, pirmajā posmā likuma ierosināšana ir privātu personu iniciatīva, ne mazāk kā 10 000 balsstiesīgajiem Latvijas pilsoņiem iesniedzot CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. Savukārt otrajā posmā parakstu vākšanas organizēšanu uzņemas valsts, izmaksas tiek segtas no valsts budžeta un ir ievērojamas, norāda "Vienotība". Piemēram, pēdējai parakstu vākšanai "valodu referenduma" ierosināšanai CVK tika piešķirti 426 630 latu.

"Vienotība" norāda, ka šāds "otrais posms", kurā parakstu vākšanu pilnībā uzņemtos valsts, citās Eiropas valstīs nepastāv. Vēlētāju likumdošanas iniciatīvas gadījumā šajās valstīs visi nepieciešamie paraksti tiek savākti kā privāta iniciatīva.

Jau ziņots, ka jautājums par tā dēvētā "Satversmes kodola" aizsargāšanu un parakstu vākšanas un pirmsrefereduma kampaņu tiesisko regulējumu aktualizējās pēc tam, kad radikāļa Vladimira Lindermana izveidotajai biedrībai "Dzimtā valoda" izdevās savākt nepieciešamos parakstus, lai ierosinātu tautas nobalsošanu par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu.

Saskaņā ar provizoriskajiem rezultātiem sestdien notikušajā valodas referendumā par oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai nobalsojuši 24,88% vēlētāju, bet pret – 74,8%, tādejādi pārliecinoši noraidot šo ierosinājumu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

CVK apkopotie dati liecina, ka par valsts valodas statusu krievu valodai nobalsots 273 347 jeb 24,91% no līdz šim saskaitītajiem biļeteniem, bet pret – 821 722 jeb 74,77%. Savukārt 3524 biļeteni jeb 0,32% bija nederīgi.

Kopā tautas nobalsošanā piedalījās 1 098 593 jeb 70,73% balsstiesīgo.