Intervijā Latvijas Radio eksprezidente brīdināja, ka pret Latviju var vērst propagandas uzbrukumus, ja nepietiekams skaits latviešu aizies un pateiks, ka "mēs esam pret krievu valodu". Prezidente atgādināja, ka par starptautisku spiedienu par krievvalodīgās minoritātes tiesībām, ko Latvija piedzīvoja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā, norādot, ka valstij toreiz izdevies pārliecināt starptautiskus partnerus par latviešu valodas stāvokli un nepieciešamību to stiprināt.
Vīķe-Freiberga pauda, ka referendums pēc būtības ir lieks, jo latviešu valodas statuss ir nostiprināts Satversmē un situācija ir pilnīgi skaidra. Tai pat laikā viņa aicināja visus piedalīties referendumā un balsot pret oficiālā statusa piešķiršanu krievu valodai, jo tam būs ne tikai simboliska nozīme, bet arī politiskā nozīme - būs parādīta tautas griba.
Tāpat eksprezidenta pauda, ka pirms referenduma būtu nepieciešama izskaidrojošā kampaņa krievvalodīgajiem, lai viņi saprastu, par ko viņi grasās balsot. Viņa atgādināja, ka "Saskaņas Centra" politiķi stāsta, ka balso nevis par valodu, bet par "aizvainojumu", kas, pēc eksprezidentes domām, ir absurdi. "Kaut ko tik neloģisku neesmu dzirdējusi," atzina Vīķe - Freiberga, norādot, ka aizvainojumu nevar labot ar referendumu, bet gan ar psihoterapiju.
Savukārt intervijā laikrakstam "Diena" viņa brīdināja - "ja būs skaitliski mazs rezultāts pret krievu valodu kā otro valsts valodu, pat ja referendums nenesīs rezultātus, un visdrīzāk tā arī notiks, tas tik un tā starptautiski no Krievijas puses tiks izmantots".
"Šis referendums būs atspēriena punkts kārtējai propagandas kampaņai pret Latviju, un mūsu diplomātiskajiem dienestiem jābūt tam gatavam. Tāpēc svarīgi ir zināt, cik ļaudīm Latvijā ir svarīgi latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda," laikrakstam paudusi Vīķe-Freiberga.
Jau vēstīts, ka referendums par vēlētāju rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu, paredzēts 18.februārī. Nacionālā apvienība VL-TB/LNNK mēģināja apturēt referendumu, apstrīdot tā likumību Satversmes tiesā (ST), bet ST otrā kolēģija piektdien nolēma ierosināt lietu pēc 30 Saeimas deputātu pieteikuma "krievu valodas referenduma lietā", tomēr pats 18.februārī paredzētais referendums netiek apturēts.