Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien noraidīja vairāk nekā 14 tūkstošu iedzīvotāju portālā "Manabalss.lv" parakstīto iniciatīvu par bilingvālās izglītības saglabāšanu.
Sēdes sākumā parlamentārietis Raivis Dzintars (NA) atgādināja, ka trešdien Izglītības, kultūras un zinātnes komisija sāka darbu pie likumu grozījumiem, kas paredz no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā. Viņš aicināja diskusijas turpināt izglītības komisijas ietvaros.
Tāpat viņš, kā arī Janīna Kursīte-Pakule (NA) aicināja Mandātu, ētikas un iesniegumu komisiju trešdien šo iniciatīvu noraidīt.
Komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (S) pauda, ka gadījumā, ja iniciatīvu tiks noraidīta, tad tas būs pirmais gadījums parlamentā, kad Saeimā iniciatīva tiek noradīta tikai pēc tās pieteicēja uzklausīšanas.
Dzintars gan uzsvēra, ka komisijas lēmums neietekmēs diskusiju esamību, jo par šiem jautājumiem jau norisinās sarunas izglītības komisijā. Parlamentārietis uzsvēra, ka tas ir simbolisks balsojums.
Sēdē piedalījās arī Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (V), arī viņš aicināja komisiju iniciatīvu noraidīt, jo diskusijas jau risinās viņa vadītājā komisijā. Viņš atgādināja, ka uz otro lasījumu būs iespējams iesniegt priekšlikumus likumu grozījumos, kas paredz sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāts Andris Siliņš (ZZS) uzsvēra, ka iniciatīvas iesniedzēju "vilciens jau ir aizgājis", jo Saeimas vairākums ir lēmis nodot komisijai izskatīšanai iepriekš valdības atbalstu guvušos grozījumus, kas paredz pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Deputāti atgādināja, ka grozījumi paredz, ka grozījumos paredzēts saglabāt mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Deputātu vairākums lēma iniciatīvu noraidīt. Pret iniciatīvas noraidīšanu balsoja komisijas priekšsēdētājs Orlovs un deputāte Zenta Tretjaka (S).
Kā vēstīts, iniciatīvas autors Deniss Barteckis pieteikumā portālā "Manabalss.lv" aicināja iebilst pret Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) nodomiem "visās nacionālo minoritāšu vidusskolās ieviest mācības latviešu valodā". Viņš iepriekš uzsvēra, ja tiks īstenot izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) plāni, "mēs riskējam nodarīt nelabojamu kaitējumu izglītības kvalitātei. Mūsu bērnu izglītībai. Mūsu bērniem."
"Pieņemu, ka viņiem būs grūtāk apgūt mācību materiālu, tāpēc viņu zināšanas, salīdzinot ar latviešu bērniem, kuri mācīsies savā dzimtajā valodā, pasliktināsies. Apgūt zinātņu pamatus, piemēram, ķīmijā vai fizikā, valodā, kas nav dzimtā, ir grūtāk. Tāpat nav saprotams, kā un kurš krievu tautības bērnam latviešu valodā skaidros angļu valodas gramatiku," iepriekš norādījis Barteckis.
Iniciatīvas autors iepriekš ministrijai un ministram pārmeta, ka nav skaidra un sabiedrībai izklāstīta plāna šīs reformas īstenošanai. "Pat Latvijas valsts vadītājs Raimonds Vējonis atzīst: ja reforma tiks ieviesta tūlīt, var rasties problēmas skolotāju sagatavošanā. Taču gan mums, gan jums ir pilnīgi skaidrs, ka jautājumi par valodu vienmēr parādās dienaskārtībā tieši pirms vēlēšanām. Neļausim padarīt mūsu bērnus par sīknaudu politiķu rokās," norādījis Barteckis.
Šo iniciatīvu parakstīja vairāk nekā 14 tūkstoši iedzīvotāju.
Tāpat ziņots, ka 8. februārī Saeima nodeva izskatīšanai komisijās likumu grozījumus, kas paredz no 2019. gada 1. septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.
Pāreja uz mācībām latviešu valodā tiks īstenota pakāpeniski no 2019. gada 1. septembra līdz 2021. gada 1. septembrim.
Pāreja uz mācībām valsts valodā paredz, ka vispārējā izglītībā centralizētie eksāmeni tikai valsts valodā notiks jau no 2017./ 2018. mācību gada, 9. klasē no 2019./2020. mācību gada valsts pārbaudījumi tiks kārtoti tikai valsts valodā.
Savukārt no 2021./ 2022. mācību gada vidusskolā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus.
Līdz ar 2021. gada 1. septembri no 1. līdz 6. klasei mazākumtautības un latviešu valodas proporcija būs attiecīgi 50% un 50%, no 7. līdz 9. klasei 20% un 80%, savukārt vidusskolas klasēs mācības norisināsies valsts valodā.
