Foto: LETA
Tas, kas notiek ar naudu ārkārtas gadījumiem rāda, ka priekšvēlēšanu un valdības veidošanas karstumā budžets sagatavots nekvalitatīvi un tāpēc tas jālāpa ar naudu, kas būtu jātur rezervē plūdu vai vētru gadījumiem, intervijā TV3 raidījumam "Nekā Personīga" atzinis bijušais finanšu ministrs Andris Vilks (V).

Vilks arī pieļauj, ka drīz Latvijā varētu būt atkal jauna valdība, jo valdībā joprojām ir politiskie spēki, kas uzsver - mazāk domāt par taupīšanu un vairāk par tērēšanu. To viņš min kā vienu no iemesliem, kāpēc Laimdotas Straujumas (V) kabinets varētu krist.

"Ir jābūt ļoti spēcīgai vēlmei un atbalstam. Es domāju, ka Laimdotai Straujumai nav šis atbalsts. Viņa jau saprot to, ka Latvijai ir jānotur tās pozīcijas, kas mums bija iekarotas, bet tas atbalsts arī politiskais nav tik pietiekoši spēcīgs. Tur jau tā lieta. Tāpēc es domāju, ka situācija ir nobriedusi un nebrīnītos, ka jaunā valdībā, kas varētu būt tuvāko mēnešu laikā pilnīgi mainās šie nosacījumi un visas bremzes tiek palaistas vaļīgāk un mēs varam nonāk situācijā, kas mūs ne pārāk apmierina," domā Vilks.

"Bet es neuzskatu, ka sabiedrība to uztvers uz urrā. It sevišķi uzņēmēji. Jo tur tie riski ir pietiekami lieli. It kā ir kaut kādi īstermiņa ieguvumi, bet vidējā termiņā riski ir pietiekami lieli un uzņēmēji to noteikti nevarētu atļauties," turpina Vilks.

Aizejot no politikas, viens no pēdējiem Vilka novēlējumiem bija nesabojāt budžetu. Šobrīd Vilks esošo situāciju novērtē kā "bēdīgu". "Es neatceros nevienu tādu gadu, kad tik ātri sāktu beigties līdzekļi neparedzētiem gadījumiem. Un ministri uzskata to par normu. Finanšu ministrija izskatās paliek viena un nav spējīga noturēt to," atzīst Vilks.

Kā brīdina bijušais finanšu ministrs - sliktākais, kas var notikt, ir pārāk liels budžeta deficīts. Tas nozīmētu sabojātas attiecības ar Eiropu. Tam var sekot arī starptautisko kredītreitingu aģentūru rīcība, samazinot Latvijas līdz šim pozitīvo novērtējumu. Tas savukārt būtu signāls investoriem, ka Latvija vairs nav uzticams partneris.

Jau gada pirmajos mēnešos gandrīz sadalīti 32 642 776 eiro, kas atlikti neparedzētiem gadījumiem. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka šī nauda domāta tikai dabas stihiju seku novēršanai, atgādina raidījums.

Savukārt premjere raidījumam atklāja, ka piedāvājusi ministriem no katras ministrijas budžeta ieturēt 1-3% un naudu dot tiem, kas var piedāvāt vai nu jaunus veidus kā valsts var palielināt ieņēmumus, vai uzlabot sniedzamo pakalpojumu kvalitāti. Ministri šo ieceri nav atbalstījuši.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!