Tostarp 37% aptaujas dalībnieku savas prasmes novērtējuši kā drīzāk labas, bet 7% – kā ļoti labas. Pētnieku ieskatā ļoti daudzu līdzcilvēku augstais pašvērtējums par savām spējām atšķirt melus no patiesības varētu nebūt īsti pamatots.

Savukārt 35% respondentu atzinuši, ka viņu prasmes atpazīt viltus ziņas ir ļoti vai drīzāk vājas, tostarp 9% savas prasmes novērtējuši kā ļoti vājas, nekādas.

Saskaņā ar aptaujas rezultātiem 53% dalībnieku atzīst, ka dažādu viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību ir ļoti vai drīzāk liela, bet 29% uzskata, ka ietekme ir ļoti vai drīzāk maza.

"Ir pamats domāt, ka dažādu viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību varētu būt diezgan liela," atzīst pētnieki.

Cilvēki ar pamatizglītību biežāk savas prasmes atšķirt viltus ziņas novērtējuši kā drīzāk vājas un ļoti vājas, savukārt vērtējums par savām spējām atšķirt viltus ziņas no patiesām pieaug līdz ar izglītības līmeni. Proti, kā drīzāk labas savas spējas novērtē 36% aptaujāto ar vidējo izglītību, bet augstāko izglītību ieguvušo vidū šādi savas spējas novērtē jau 42% respondentu.

Vienā no aptaujas jautājumiem tika vaicāts, vai pēc respondentu domām ziņā par to, ka Vācijā migranti esot izvarojuši krievu pusaudzi vārdā Ļiza, fakti bijuši izdomāti vai īsti? No tiem respondentiem, kurus ziņa sasniedza, faktus par pilnīgi patiesiem šajā ziņā atzina 20% respondentu. Par faktu pilnīgu patiesumu bija pārliecināta lielākā daļa pamatizglītību ieguvušie, cilvēki vecumā pēc 55 gadiem un tie, kuri ģimenē sarunājas krievu valodā.

No vairākiem piedāvātajiem ziņu variantiem biežāk kā patiesāko respondenti atzina ziņu par to, ka aviokompānijas "air Baltic" lidmašīnai bija jāveic avārijas nosēšanās neatvērušās priekšējās šasijas dēļ. No tiem, kurus šī ziņa bija sasniegusi, tās faktus kā pilnīgi patiesus uztvēra 60% aptaujāto. Interesanti, ka 68% respondentu, kas savas prasmes viltus ziņu atpazīšanā bija novērtējuši kā labas, un kurus bija sasniegusi šī ziņa, šajā ziņā esošos faktus uztvēra par pilnīgi patiesiem.

Visgrūtāk novērtēt faktu patiesumu respondentiem bija ziņā par Norvēģijas izglītības ministres nostāju par speciālu stundu ieviešanu jaunākajās klasēs, kas būtu veltītas incestam kā normālai parādībai. Tieši puse aptaujāto nevarēja atbildēt par ziņā esošo faktu patiesumu, kamēr 11% faktus novērtēja kā pilnīgi patiesus, bet 18% kā daļēji izdomātus.

Savukārt, novērtējot viltus ziņu ietekmi uz sabiedrību, 53% respondentu pauda, ka ka tā ir drīzāk liela vai ļoti liela. Ietekmi kā drīzāk mazu vai ļoti mazu novērtējuši 29% aptaujāto, bet 19% bija grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Arī šajā jautājumā atklājušās atšķirības dažādu izglītību ieguvušu cilvēku atbildēs. Tikai 31% aptaujāto ar pamatizglītību uzskata, ka viltus ziņu ietekme uz Latvijas sabiedrību un sabiedrisko domu ir drīzāk liela, tikmēr šādi uzskata 36% aptaujāto ar vidējo izglītību un jau 45% respondentu ar augstāko izglītību.

SKDS pētījumu pasūtījusi Valsts Prezidenta kanceleja, un piektdien tas prezentēts diskusijā "Latvijas drošība 21. gadsimtā. Viltus ziņas – gruzdošais drauds".

Pētījumā piedalījās 1003 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Aptauja veikta no šā gada 3. marta līdz 15. martam.