Foto: Valsts prezidenta kanceleja
Vācu armijas pusē karojušajiem leģionāriem nav naida pret latviešu karavīriem padomju armijas pusē, tomēr viņi gan saglabā principiālu nostāju pret tiem, kas "čekas aizsegā strādāja melnos darbus un slepkavoja", trešdien tiekoties ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu uzsvēruši Latviešu virsnieku apvienības (LVA) pārstāvji, informēja prezidenta Preses dienests.

Bērziņš rīko sarunas ar Otrā pasaules kara veterāniem, lai sasniegtu izlīgumu starp abās frontes pusēs karojušajiem Latvijas valsts piederīgajiem.

LVA pārstāvji trešdien dalījās atmiņās par leģionāru gaitām Otrajā pasaules karā un Litenes traģēdiju 1941.gada vasarā, kad tika iznīcināti Latvijas armijas virsnieki. LVA virsnieki uzsvēra, ka tikai tad, kad tiks atvērti Podoļskas arhīvi Krievijā, Latvijai būs pieejama pilnīga un objektīva informācija par visiem iznīcinātajiem virsniekiem.

Vērtējot Valsts prezidenta iniciatīvu par izlīgumu starp abu frontes pušu karavīriem, LVA priekšsēdētājs, atvaļinātais kapteinis Aleksejs Ozoliņš atzina, ka iniciatīva ir apsveicama, tomēr pirms šāda izlīguma ir būtiski "atšifrēt to, kas ir kas šajā situācijā".

Ozoliņš uzsvēra: "Pret karavīriem, kuri ir karojuši otrajā pusē ierakumos un kuri tika iesaukti padomju armijā tāpat kā leģionāri tika iesaukti vācu armijā, mums nav nekādu pretenziju. Bet par tiem, kas čekas aizsegā strādāja melnos darbus un slepkavoja, nevar būt ne runas." Tāpat LVA pārstāvji solīja atsaukties prezidenta aicinājumam 8.maijā doties uz Brāļu kapiem pieminēt visus Otrajā pasaules karā kritušos karavīrus.

LVA virsnieki pateicās Valsts prezidentam par viedokli, kas tika pausts pirms 16.marta leģionāru piemiņas aizstāvībai un uzsvēra, ka šo datumu nekad nedrīkst aizmirst, jo tā ir piemiņa tiem kritušajiem leģionāriem, kurus Volhovas kaujās vācu karaspēks faktiski pameta neapmācītus un nepietiekami apbruņotus.

"Otrā pasaules kara noziedznieki savu sodu ir saņēmuši. Ja vēl par kādu ir pierādījumi, tad tie jāliek galdā. Mums ir jānonāk pie kopsaucēja, kamēr vēl ir dzīvi kara tiešie dalībnieki un liecinieki. Ja nē, var būt par vēlu. Ja neizdosies situāciju mainīt, tas nākotnē var radīt Latvijai ļoti negatīvas sekas ne tikai iekšpolitiski," atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Portāls "Delfi" jau vēstīja, ka Otrā pasaules kara veterānu izlīguma veicināšanas sarunās prezidents jau ir ticies ar 130. Latviešu strēlnieku korpusa un Latviešu partizānu brigāžu veterānu biedrības pārstāvjiem.

Maijā prezidents aicināja 8.maijā, atceroties Otrā pasaules kara beigas un pieminot tā upurus, "teikt paldies tiem, kuri izcīnīja šo uzvaru un deva iespēju atvērt jaunu lappusi pasaules vēsturē".

Viņš aicināja visus būt vienotākiem un neizmantot kara beigu piemiņas datumu, lai šķeltu sabiedrību. Lai veicinātu savstarpējo izpratni un izlīgumu, prezidents rīko sarunas ar Otrā pasaules kara veterānu organizācijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!