Ar mērķi novērst Latvijas iedzīvotāju iesaistīšanos bruņotos konfliktos ārvalstīs, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (NA) nosūtījis priekšlikumus papildināt Krimināllikumu ar jaunām normām, precizējot kriminālatbildību par personu dalību bruņotos konfliktos ārvalstīs, informē Tieslietu ministrija.
Ministrs norāda, ka jau līdz šim Latvijas likumdošana paredzēja iespēju saukt pie atbildības personas, kas īsteno prettiesiskas darbības citas valsts teritorijā. Tomēr sagatavotie grozījumi identificē šīs prettiesiskās darbības veidus (dalība bruņotā konfliktā; finansēšana; vervēšana, apmācīšana un nosūtīšana) un precizē piemērojamos sodus.
Tie paredz brīvības atņemšanu līdz 10 gadiem un probācijas uzraudzību līdz 3 gadiem.
"Atļauja vai aizliegums valstspiederīgajiem iesaistīties ārvalstu bruņotajos konfliktos līdz šim bijusi katras valsts ziņā atbilstoši to nacionālās drošības interesēm un starptautiskajām saistībām. Uzskatu, ka iesaistīšanās šādos konfliktos, jo sevišķi nevalstisku bruņoto spēku sastāvā, rada būtisku apdraudējumu civiliedzīvotājiem un starptautiskajam mieram kopumā, ko apliecina arī konflikta eskalācija Ukrainā. Tādēļ, no Latvijas iekšējās un ārējās drošības viedokļa raugoties, ir būtiski nepieļaut mūsu valstspiederīgo iesaisti bruņotos konfliktos ārvalstīs," norāda Bērziņš.
Raksturojot sagatavotos priekšlikumus, ministrija norāda, ka Latvijas valstspiederīgo nelegāla iesaistīšanās ārvalstīs notiekošos bruņotos konfliktos ne tikai apdraud valsts iekšējo un ārējo drošību, bet rada arī kara noziegumu un citu starptautisku noziegumu izdarīšanas risku. Turklāt šo personu atgriešanās Latvijā ievērojami apdraud arī nacionālās drošības intereses. Tādējādi aizliegumam nesankcionēti iesaistīties ārvalstīs notiekošā bruņotā konfliktā ir leģitīms mērķis, un šāds ierobežojums nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā.
Ministrija arī vērš uzmanību - lai būtu iespējams noteikt kriminālatbildību par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārpus Latvijas, speciālajā likumā, kas varētu būt Nacionālās drošības likums, jānosaka, ka šāda iesaistīšanās Latvijas valstspiederīgajiem ir aizliegta. Vienlaikus nepieciešams paredzēt izņēmumu - ar Saeimas vai Ministru kabineta atļauju Latvijas valstspiederīgie var piedalīties bruņotā konfliktā ārpus valsts teritorijas, ja tas atbilst mūsu nacionālajām interesēm un mums saistošajām starptautiskajām tiesībām.
"Saistībā ar situāciju Ukrainā pastāv pamatotas aizdomas, ka Latvijas valstspiederīgie tiek iesaistīti šajā konfliktā. Latvijā arī izvērstas informatīvas kampaņas un organizēts cita veida atbalsts kaujiniekiem, kas var veicināt citu Latvijas valstspiederīgo došanos uz Ukrainas dienvidaustrumiem, lai iesaistītos tur notiekošajā bruņotajā konfliktā," norāda Bērziņš.
Jau ziņots, ka no Latvijas Austrumukrainas separātistu pusē pašlaik varētu karot apmēram desmit cilvēku, sacīja Latvijas prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans. Viņš apmēram 20 cilvēkiem ir sniedzis informāciju par iespējām pievienoties Austrumukrainas seperātistiem. Kā skaidro Lindermans, viņš nezinot nevienu Latvijas likumu, kas aizliegtu tā rīkoties.
