2011.gadā Latvijā veikti 10 320 abortu, tostarp mākslīgie – 7089. Uz tūkstoti dzīvi dzimušajiem bērniem mākslīgi grūtniecība pārtraukta 384 gadījumos.
Arī politiķu darba kārtībā ir jautājums par abortu skaita samazināšanu Latvijā, par ko ir asi strīdi. Vieni vēlas padarīt kārtību stingrāku, otri uzsver sievietes tiesības izlemt pašai. Tuvākajās nedēļās Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisija vērtēs priekšlikumus, ko virzīt tālāk likuma izmaiņām. Jautājums par dzimstības veicināšanu pēdējo gadu laikā kļuvis aktuāls arī politikā, jo zemā dzimstība nākotnē radīs milzīgu slogu uz sociālo budžetu, bet demogrāfi biedē, ka zemās dzimstības dēļ ir apdraudēta tautas nākotne.
Kas ir par iemeslu, kāpēc sievietes Latvijā tomēr izšķiras par abortu, pašlaik tiek pētīts, aģentūrai BNS norādīja Ginekoloģijas un dzemdniecības speciālistu asociācijas priekšsēdētāja Dace Rezeberga.
"Bērnu dzemdēšana pati par sevi tiek atlikta mācību dēļ, karjeras dēļ, vispār sievietes vietas dēļ šodien sabiedrībā," teica asociācijas pārstāve.
Agrāk bērni dzimuši sievietēm pēc 20 gadu vecuma, bet pamazām tas mainījies. Viņa arī atzina, ka reizēm cilvēki nav gatavi sastapties ar grūtībām – "neesam programmēti cīnīties ar grūtībām".
Speciāliste vērtēja, ka vecumā no 25 līdz 30 gadiem sievietēm ir labākais laiks bērniem, kad ir potenciāli vismazāk problēmu.
"Nesen Studentu klubs veidoja diskusiju – bērniņš pirms 30. Protams, ka to var atļauties, ja ir ģimenes atbalsts, vecāku un vecvecāku atbalsts, kas ir gatavi palikt ar bērniņu, lai jaunajai ģimenei ļautu mācīties. Sarūk atbalsta pasākumi, jo, kad tu studē un ir bērns, samazinās ienākumi. Nevar arī piestrādāt, jo laiks jāvelta bērniem. Valstiskie pabalsti ir nabaga maize. Studente stāstīja, ka ir bijušas situācijas, ka nav, ko mutē likt," klāstīja Rezeberga.
Viņa uzskata, ka demogrāfiju ietekmēs gan valsts atbalsts, gan politika, kas vērsta uz aizbraukušo iedzīvotāju atgriešanos Latvijā. "Tas ir atkarīgs arī no tā, cik izdosies atvest atpakaļ reproduktīvā vecuma cilvēku, kas patlaban dzīvo ārzemēs un dzemdē bērnus tur," sacīja eksperte.
Arī Slimību profilakses un kontroles centra pārstāve Laura Ševčenko aģentūrai BNS pavēstīja, ka lielais abortu skaits vecumā, kas būtu vislabākais dzemdēšanai, ir saistīts arī ar sievietes organismu, jo šajā vecuma grupā sievietei ir lielākās iespējas palikt stāvoklī.
"Vērtējumu abortu skaitam grūti iedot, jo neviens neteiks, ka aborts ir labi, bet abortu skaits gadu no gada samazinās, un tā ir pozitīva tendence," atzina centrā.
Dati rāda, ka abortu skaits vecumā no 25 līdz 30 gadiem pērn sasniedzis 1732, savukārt vecumā no 20 līdz 24 gadiem mākslīgi grūtniecība pārtraukta 1693 gadījumos.
Vecuma grupā no 30 līdz 35 gadiem mākslīgo abortu skaits pērn bija 1384, bet no 35 līdz 40 gadu vecumam mākslīgi grūtniecību pārtrauca 1238 sievietes.
No 40 līdz 45 gadu vecumam pērn veikti 485 aborti, bet no 45 līdz 50 gadu vecumam – 38 aborti. Viens aborts veikts sievietei pēc 50 gadu vecuma, liecina statistika.
18 līdz 20 gadu vecas sievietes grūtniecību beigt ar abortu izšķīrušās 380 reizes, bet 15 līdz 18 gadu vecai 131 jaunietei veikts aborts. Līdz 14 gadiem bija septiņi mākslīgie aborti.
Veselības sarežģījumi pēc abortiem radušies 64 sievietēm.
Mākslīgo abortu statistikā iekļauj legālos, medicīniskos un ārpus ārstniecības iestādes veiktos abortus.
Legālie aborti ir grūtniecības pārtraukšana pēc sievietes vēlēšanās līdz 12.grūtniecības nedēļai; medicīniskie – diagnosticētu vai prognozējamu augļa iedzimtu vai ģenētisku pārmaiņu dēļ pirms pilnām 24 grūtniecības nedēļām, kā arī sociālu apstākļu dēļ.
Latvijā nav datu, ka aborts būtu veikts ārpus slimnīcas.