Foto: LETA

Latvijai, līdzīgi kā dažām citām Eiropas valstīm, ir jāaizver robežas bēgļiem, intervijā "Neatkarīgajai" trešdien saka viens no 27 valstī dzīvojošajiem vjetnamiešiem mākslinieks, kurš darbojas arī kā tulks Valsts Robežsardzē, Kao Viets Nguens.

"Es domāju, ka mums arī jātaisa ciet. Vismaz uz vienu diviem gadiem, līdz būsim gatavi. Vispirms vajag izdomāt, ko darīt ar tiem bēgļiem - kur viņi strādās un kā dzīvos. Jo robežsardze mums ir maza. Iedomājies, ja mums kaut kādi tūkstoši iet pāri, mēs nekādā gadījumā tos nevaram kontrolēt. Mēs jau tagad viņus visus nenoķeram," saka Nguens.

Viņš intervijā atzīst, ka ir imigrants, kurš iestājas pret uzspiestu imigrāciju, jo Latvija ir maza valsts, kurai nav tik augsts ekonomikas līmenis. "Un es arī redzu, ka latvieši vispār nav gatavi pieņemt imigrantus. Vismaz milzīgos daudzumos. Atceros, ka laikā, kad es te sāku staigāt pa ielām - pa Rīgu vai vienalga pa Ogri -, cilvēki jau skatījās lielām acīm - kas tas tāds. Nesen satiku savu brāli, un viņš atklāja man, ka joprojām jūtot šeit rasismu. Bet es viņam saku godīgi, ka tas nav gluži rasisms. Cilvēkiem vienkārši bail, kad viņi ierauga kaut ko jaunu," saka vjetnamietis.

Mākslinieks atzīst, ka ar varu nebūs iespējams piespiest bēgļiem uzturēties Latvijā, turklāt šobrīd nav skaidrs, vai cilvēki paši te gribēs palikt. Vaicāts, kāpēc viņa tautieši bēg no Vjetnamas, kurā patlaban vairs nav krīzes, viņš atzīst, ka "ir cilvēki, kam ir slikti, un ne visi no viņiem ir ekonomiskie bēgļi. Daudzi no viņiem tādi, kas Vjetnamā taisījuši kriminālas lietas un bēg prom no atbildības. Vai, piemēram, cilvēkam ir problēmas ar ģimeni - viņš grib sākt jaunu dzīvi, jaunā pasaulē".

Viņa tautieši imigranti, piemēram, Vācijā, nodarbojas ar nelegālo tabakas biznesu. "Ja cilvēkam nav izglītības un viņš nepārzina likumus, ir ļoti grūti viņu kontrolēt. Tas - pirmkārt. Otrkārt, es atceros, cilvēki man nesen vaicāja, kāda te ir vidējā alga. Es pateicu - un viņi brīnās, kā jūs varat izdzīvot. Visi viņi domā, ka atbrauks uz Eiropu un mēnesī varēs pelnīt tūkstoš eiro. Bet pasaki man, kurš tagad tik viegli mēnesī var pelnīt tūkstoš eiro? Tas vienkārši nav iespējams," atzīmē Nguens.

Nguens atzīmē, ka viņš pats Latvijā ieradies kā zēns jau 2003.gadā. Šobrīd Latvijā viņš redz tikai vienu problēmu - cilvēkiem pietrūkst pašapziņas. "Pasaulē ir daudz mazu valstiņu, tāpat kā Latvija, bet tām ļoti labi iet. Uz Japānu tika nomestas atombumbas! Bet kā tā cēlās! Latvija nedabūja atombumbu! Mums plūdu nav, cunami nav, atombumbas nav - nu ļoti laba zeme! Tikai vajag sakopt," atzīst Nguens.

"Negatīvais ir tas, ka latvieši ir ļoti kautrīgi. Ļoti radoši, bet ļoti kautrīgi. Un tas traucē. Tu māki kaut ko labi darīt, bet galvā ir doma, ka nevienam to nevajag. Bet patiesībā tā bija arī ar Vjetnamu, kad atguvām neatkarību. Visi domāja, ka Vjetnama ir maziņa, ka mēs esam nekas. Bija jāgaida līdz tam brīdim, kad cilvēki atbrauca no ārzemēm, nogaršoja mūsu ēdienu un pateica - eu, jums taču ir tik garšīgs ēdiens, jums ir tik skaista daba! Ja gribam, lai mums šeit Latvijā viss iet uz augšu, mēs nevaram tikai sēdēt un gaidīt," atzīmē mākslinieks.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!