Valsts kontrole uzskata, ka Rīgas pašvaldības izsoles par pilsētas kanāla rekonstrukciju bijušas nekorektas un deva iespēju būvfirmai "Skonto būve" gūt labumu no projekta, bet pašvaldība neracionāli izmantoja līdzekļus, lai gan rekonstrukcijas izmaksas bija par 10% mazākas nekā domes piešķirtie 7,42 miljoni latu.
VK revīzijā konstatēts, ka kanāla rekonstrukcijas projekts bija nepilnīgs un "ietvēra dārgus tehnoloģiskus risinājumus", bet vairāki nepieciešamie darbi sākotnēji nebija iekļauti projektā, kādēļ rekonstrukcija sadārdzinājās, liecina BNS rīcībā esošais revīzijas atzinums.

Tāpat VK norāda, ka domes rīkotās izsoles bija formālas, jo projektā noteiktās rekonstrukcijā izmantojamās tehnoloģijas bija līdzīgas "Skonto būves" piedāvātajām, turklāt uzņēmums vēl nebija pabeidzis rekonstrukcijas pirmo kārtu, kad to jau noteica par uzvarētāju izsolē par otrās kārtas darbiem. Revīzijas atzinumā norādīts, ka izsoles dokumentācija bija nekvalitatīva un izsolē nebija ievērotas visas likumdošanas prasības, taču neviens no izsoles dalībniekiem nebija iesniedzis sūdzību.

Par kanāla rekonstrukciju domes Attīstības departaments rīkoja trīs izsoles, bet Vides departaments -cenu aptauju par kanālmalas apzaļumošanu. Visās izsolēs uzvarēja "Skonto būve", kas arī rekonstruēja kanālu par 6 617 946 latiem, kanālmalas apstādījumus iekārtoja pašvaldības uzņēmums "Rīgas dārzi un parki" par 48 498 latiem, būvdarbu uzraudzība, autoruzraudzība un projekta ekspertīze izmaksāja 35 753 latus.

Revīzijā secināts, ka rekonstrukcijas plānotie tēriņi bija 7 554 325 lati, dome darbiem piešķīra 7 427 095 latus, bet noslēgto līgumu kopsumma bija ir par 692 130 latiem mazāka - 6 735 965 lati, ko Vides departaments skaidro ar līgumu noslēgšanu par mazākām summām, nekā bija piedāvātas izsolē. Rekonstrukcijai faktiski izlietoti 6 702 197 lati, kas ir vēl par 32 768 latu mazāk, nekā bija paredzēts līgumos. Par šo starpību Vides departaments paskaidrojumus VK nesniedza un arī revīzijas atzinumā nav izskaidrots, kā samazinājās darbu izmaksas un kur palicis pārpalikums.

VK kolēģija pēc revīzijas atzinuma norāda domei, ka turpmāk pirms vērienīgu projektu īstenošanas būtu rūpīgi jāizvērtē finansēšanas mehānismu, jānosaka amatpersonu pienākumus un atbildību par projektu realizāciju, izsoles jārīko, stingri ievērojot normatīvo aktu prasības.

Domei līdz 1.martam būs jāinformē Valsts kontroli par pašvaldības Audita un Revīzijas pārvaldes veiktās pārbaudes rezultātiem par kanālmalas rekonstrukciju. Valsts kontrole par revīzijas rezultātiem informēja arī pašvaldību lietu ministru Ivaru Gateru.

BNS jau ziņoja, ka kanāla rekonstrukciju dome uzsāka 1999.gadā, lai to pabeigtu uz 800 gadu jubileju 2001.gadā, bet līdz tam laikam bija pabeigta tikai pirmā kārta. Jau pēc pirmās kārtas darbu revīzijas VK secinājusi - neprofesionāli veikta izsole par pašvaldības pasūtījumu, līdzekļi piešķirti neekonomiski un izlietoto līdzekļu uzskaite bijusi nepārskatāma. Valsts kontrole pēc 2001.gada revīzijas pieprasīja Vides departamentam pēc kanāla rekonstrukcijas iesniegt pārskatus par domes plānoto, piešķirto un izlietoto finansējumu.

Kanālmalas rekonstrukciju sāka jau iepriekšējā sasaukuma dome.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!