Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) iesniegusi izskatīšanai Saeimā grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas par ieguldījumiem nekustamajos īpašumos.
Kopš 2010.gada 1.jūlija ir spēkā kārtība, ka Latvijas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas var iegūt trešo valstu pilsoņi, kuri Rīgā, Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās iegādājušies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus vismaz par 100 000 latu vai citur Latvijā par 50 000 latu.
Atbilstoši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, līdz 2012.gada 8.februārim, pamatojoties uz šo regulējumu, apmierināti 730 iesniegumi, kopumā izsniedzot pastāvīgās uzturēšanās atļaujas 1775 personām, galvenokārt Krievijas, Ukrainas, Kazahstānas, Uzbekistānas un Baltkrievijas pilsoņiem.
VL-TB/LNNK norāda, ka minētā regulējuma ieviešana tikusi pamatota ar investīciju piesaisti Latvijas tautsaimniecībai, taču šie argumenti neesot attaisnojušies.
Eiropas pieredze liecinot, ka investīcijas nekustamajos īpašumos ilgtermiņā ekonomikai labumu nenes. Latvija ar mēģinājumu veicināt nekustamo īpašumu pārdošanu Krievijas pilsoņiem izdarot to pašu kļūdu, kas noveda pie smagas ekonomiskās krīzes Spāniju un Grieķiju. Tas mākslīgi paaugstinot nekustamo īpašumu cenas, kā rezultātā vietējie uzņēmumi ir spiesti neadekvāti strauji pacelt darbinieku algas, kļūstot nekonkurētspējīgi, savukārt iedzīvotāji ir spiesti pārmaksāt par nekustamo īpašumu, ieslīgstot kredītu slogā, vai arī vienkārši emigrēt uz ārvalstīm. "Un tas viss, tikai lai balstītu vienas šauras grupas - nekustamo īpašumu spekulantu - intereses," skaidro likumprojekta iesniedzēji.
Nacionālās apvienības pārstāvji arī argumentē, ka pat šīs investīcijas nekustamajā īpašumā bieži vien esot fiktīvas, jo nereti darījumi notiekot ārvalstnieku starpā, kā rezultātā Latvijas ekonomika neiegūst faktiski neko.
Tāpat VL-TB/LNNK norāda, ka minētais regulējums ir nepieņemams arī no ētiskās puses, jo tā būtība ir Latvijas īpašumu mērķtiecīga izpārdošana ārzemniekiem, iegūstot jaunu, pārsvarā krieviski runājošu imigrantu vilni, kas vēl vairāk saasina starpetniskās attiecības, padarot Latvijas ekonomisko telpu un kultūrvidi arvien krieviskāku.
VL-TB/LNNK uzskata, ka uzturēšanās atļauju turpmāka neizsniegšana pozitīvi ietekmēšot sabiedrību un tautsaimniecību, jo tiks novērsts faktors, kura dēļ mākslīgi tiek uzpūstas nekustamo īpašumu cenas, un vietējie uzņēmumi un iedzīvotāji vairs nebūs spiesti pārmaksāt par uzņēmējdarbībai vai dzīvošanai reāli nepieciešamu nekustamo īpašumu. Tikšot novērsts arī viens no ceļiem, pa kuru, pēc iekšlietu struktūru sniegtajām ziņām, šobrīd Latvijā ieplūst apšaubāmas izcelsmes kapitāls no NVS valstīm.
Likumprojekta iesniedzēji atzīst, ka īstermiņā būs negatīva ietekme uz tiem uzņēmējiem, kuri nevar pārdot savus nekustamos īpašumus. Savukārt ilgtermiņā ietekme uz budžetu būšot pozitīva, jo Latvijā uzlabosies investīciju vide, kas ļaus piesaistīt kvalitatīvas investīcijas, bez aizdomām par to izcelsmi.
2010.gada 1.jūlijā stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas cita starpā paredz iespēju ārvalstniekiem saņemt termiņuzturēšanās atļauju, ja tie iegādājušies Latvijā nekustamo īpašumu noteiktā vērtībā, veikuši noguldījumu banku subordinētajā kapitālā vai ieguldījuši līdzekļus kapitālsabiedrības pamatkapitāla
palielināšanā.
VL-TB/LNNK šādus priekšlikumus par atteikšanos no termiņuzturēšanās atļaujām par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā vairākas reizes iesniedza 10.Saeimas laikā, taču tie tika noraidīti.