"Grozījumi likumā ir sagatavoti, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos kā ar Krājbanku un "Parex" banku. Brīdī, kad šīs bankas nonāca finansiālās grūtībās un to darbība tika apturēta, abos gadījumos vairāku pašvaldību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu līdzekļi tika iesaldēti, tādejādi apdraudot valsts un pašvaldību funkciju izpildi," skaidro Dombrava.
VL-TB/LNNK uzskata, ka pieņemot tās grozījumus, tiktu nodrošināts, ka valsts un pašvaldību līdzekļi tiktu glabāti Valsts kasē, un tas ievērojami mazinātu risku nākotnē, ka atsevišķas bankas finansiālas problēmas var apdraudēt kādu pašvaldību vai valsts institūciju darbību.
Jau ziņots, ka FKTK padome pirmdien apturēja "Krājbankas" visu finanšu pakalpojumu sniegšanu. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko ir informēta Ģenerālprokuratūra. Saskaņā ar šo lēmumu ir apturēta arī bankas valdes un padomes darbība un iecelti komisijas pilnvarnieki jeb pilnvarnieku grupa, kas pārvalda banku un iegūst kredītiestādes valdes un padomes tiesības.
Krājbankā šobrīd par labu trešajām personām apķīlāti aptuveni 100 miljoni latu, un aizdomās turētā statuss šai lietā piemērots bankas prezidentam Ivaram Priedītim, kurš otrdien arī apcietināts, un bankas pastarpinātajam īpašniekam un padomes loceklim, Krievijas miljardierim Vladimiram Antonovam.
Ja Lietuva neglābs tās nacionalizētās "Snoras" bankas meitas kompāniju Krājbanka, kuru šāda scenārija gadījumā nāktos likvidēt, tad valsts garantēto noguldījumu izmaksai visiem bankas noguldītājiem būtu nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu. Patlaban vēl tiek precizēti aprēķini, cik liela summa būtu vajadzīga, lai visiem 238 000 "Krājbankas" noguldītājiem nodrošinātu garantēto noguldījumu izmaksu. Taču saskaņā ar aptuveniem aprēķiniem tam vajadzētu aptuveni 350 miljonus latu, kas ievērojami pārsniedz fondā uzkrāto summu - 149 miljonus latu. Trūkstošā summa tiktu aizņemta Valsts kasē, kam tā pēc bankas aktīvu realizācijas tiktu atdota.
Ievērojot notikumus "Krājbankas" mātes sabiedrībā Lietuvas "Snoras bankā" un to iespējamo tālāko ietekmi uz "Krājbankas" finansiālo stabilitāti un tās maksātspēju, FKTK jau pagājušajā ceturtdienā noteica ierobežojumus "Krājbankas" darbībai. Tie zaudēja spēku līdz ar FKTK pirmdienas lēmumu apturēt visu bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu.
Pagājušajā trešdienā Lietuvas Bankas valde nolēma uz laiku apturēt bankas "Snoras" darbību. Neilgi pēc tam Lietuvas valdība ārkārtas sēdē nolēma nacionalizēt "Snoras". Saskaņā ar Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vita Vasiļauska teikto bankā "Snoras" trūkst vērtspapīru vairāk nekā miljarda litu (204 miljonu latu) vērtībā. Lietuvas "Snoras" bankai pieder vairāk nekā 60% "Krājbankas" akciju. Savukārt "Snoras" kontrolpakete pirms bankas nacionalizēšanas piederēja Krievijas uzņēmējam Vladimiram Antonovam. "Krājbanka" pēc aktīvu apmēra ierindojas Latvijā desmit lielāko banku sarakstā.