Aizliegto produktu klāstā varētu būt bezalkoholiskie sidri, daži dabiski raudzētie kvasi un citi produkti, trešdien vēsta laikraksts "Latvijas Avīze".
Šī ir viena no narkologu ieteiktajām idejām, ko VM plāno iekļaut Alkoholisko dzērienu patēriņa mazināšanas un alkoholisma ierobežošanas rīcības plānā 2012. – 2014. gadam. Plānu izstrādā valdības izveidotā Nacionālā alkoholisma ierobežošanas padome, kurā darbojas pārstāvji no dažādām organizācijām. Diskusijas vēl būs ar ražotājiem, raksta "Latvijas Avīze".
No Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēžu protokoliem un ministrijā līdz šim iesniegtajiem ierosinājumiem redzams, ka viedokļi par "mazalkoholiskiem" dzērieniem, kā arī par valstī nepieciešamo alkohola politiku kopumā ir ļoti dažādi. Atšķirības lielākoties sakņojas attieksmē pret alkoholu kā tādu.
Narkologi un citi ar medicīnu saistīti speciālisti uz alkoholu lūkojas kā narkotiku un alkoholismu sauc par slimību, kas ir jāārstē. Tie iestājas par alkoholu saturošu produktu pieejamības ierobežošanu vai aizliegšanu noteiktām mērķa grupām, bargākiem sodiem un augstākiem akcīzes nodokļiem, jebkādu alkohola reklāmu aizliegumu un tamlīdzīgi.
Savukārt ražotāji un ar tiem saistītās institūcijas uz alkoholu lūkojas kā produktu, kas ir kaitīgs, ja to patērē pārmērīgi, tāpēc alkohola lietošana, viņuprāt, drīzāk ir jāsamazina, piemēram, izglītojot jauniešus par atbildīgu alkohola lietošanu, veidojot sociāli atbildīgas reklāmas un tamlīdzīgi, bet ne aizliedzot patērēt vispār.
Kopš šā gada pavasara uzņēmums "Cēsu alus" laida apritē jauno produktu – bezalkoholisko sidru "Fizz" ar bumbieru garšu, kas satur līdz 1,2% alkohola, aizsākās diskusijas starp narkologiem un ražotāju aizstāvjiem par nepieciešamo valsts attieksmi pret šāda veida produktiem. Šādus produktus var pārdot nepilngadīgajiem, jo likumos noteiktā tilpumprocentu robeža, no kuras dzēriens tiek uzskatīts par alkoholisku, ir tieši 1,2%. Turklāt tā ir arī robeža, kuru nepārsniedzot nav jāmaksā akcīzes nodoklis kā alkoholiskam dzērienam. Narkologi satraucas, ka sidrs ir brīvi pieejams bērniem, jo pārbaudes rāda, ka no tā tomēr var apreibt.
Lai ierobežotu šādu "uz robežas" un "zem robežas" alkoholu saturošu gan vietējo, gan importēto produktu tirdzniecību bērniem, VM ir iecere papildināt Bērnu tiesību aizsardzības likuma 48. pantu ar piebildi, ka bērni jāaizsargā no tādu alkoholu saturošu dzērienu ietekmes, kas likuma "Par akcīzes nodokli" izpratnē nav uzskatāmi par alkoholiskiem dzērieniem. Līdz ar šīm pārmaiņām būtu nepieciešams arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 155. pantā bez tabakas izstrādājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem, ko nedrīkst pārdot nepilngadīgajiem, vēl minēt alkoholu saturošus dzērienus.
Nacionālās alkoholisma ierobežošanas padomes sēdēs šai idejai tomēr bija arī pretinieki, tāpēc ministrija vēl nav lēmusi par likumprojekta oficiālu virzību. Latvijas Tirgotāju asociācija nesaskatot problēmu tajā, ka bērniem ir pieejami šādi mazalkoholiski produkti. Latvijas Darba devēju konfederācijas viedoklis – ar paredzētajiem likuma grozījumiem tiktu ierobežoti vietējie ražotāji iepretim ražotājiem no citām ES dalībvalstīm, kurās nav šāda ierobežojuma. Nevienlīdzīgu konkurenci kā problēmu piemin arī Ekonomikas ministrijas pārstāve.
Kad runāts par nepieciešamību likumā "Par akcīzes nodokli" skaidrāk nodefinēt, kas ir alkoholiski dzērieni, Finanšu ministrijas pārstāve Anita Čemme iebilda, ka šā likuma ietvaros jautājumu par bezalkoholiskajiem dzērieniem nevajagot risināt, jo tilpumprocentu robežas ir pārņemtas no ES direktīvu normām. (Pašlaik alkoholisks skaitās raudzēts dzēriens, vīns vai starpprodukts ar vairāk nekā 1,2% alkohola un alus un alus dzērieni ar vairāk nekā 0,5% alkohola.)
ES praksi pieminēja arī Zemkopības ministrijas pārstāve Zanda Matuzale, norādot, ka Eiropas Savienībā pieņemts marķējumā norādīt alkohola saturu produktos, ja tas ir virs 1,2%. Neesot skaidrs pamatojums, kāds tad ir tilpumprocents, ko Latvijā uzskatīt par nevēlamu – 0,1 vai 0,3% vai cits daudzums. Par "Cēsu alus" ražoto bezalkoholisko sidru ražotāja pārstāvji esot precizējuši, ka patiesais alkohola saturs bezalkoholiskajā sidrā ir 0,7 – 0,9%. Marķējumā esot norādīts 1,2%, ņemot vērā iespējamo kļūdas varbūtību. Par citiem produktiem – neesot jārada ražotājiem problēmas, jo alkohols taču esot vēl kvasā, šokolādes konfektēs, kefīrā un citur, teica Matuzale.
Vēl viens diskutabls produkts Latvijā ir SIA "Ilgezeem" ražotais kvass "Stiprais", ko arī varētu skart iespējamie likuma grozījumi par tirdzniecības ierobežošanu nepilngadīgajiem. Produkts satur 1% alkohola, un ražotājs to brīvprātīgi norādījis uz iepakojuma, bet uzņēmuma mājaslapā paskaidrojis vien to, ka alkohola daudzums "atbilst bezalkoholisko dzērienu noteikumu prasībām".
"Cēsu alus", kas arī ražo dabiski raudzētu kvasu – "Ulmaņlaiku kvass" ar 0,5% alkohola –, reklāmās uzsver faktu, ka dzērienu var lietot grūtnieces un bērni bez ierobežojumiem. Tāpat kā bezalkoholiskā sidra "Fizz" aprakstā, arī "Ulmaņlaiku kvasa" saturā esošā alkohola iedarbība tiek salīdzināta ar kefīru un skābputru.
Narkologs un psihiatrs Jaroslavs Loginovs uzskata, ka tik stipru kvasu nevajadzētu ražot, turklāt nepieļaujami, ka šāds kvass veikalos stāv plauktā starp limonādēm, jo izdzerti 5 litri šā kvasa ir līdzvērtīgi litram alus ar 5% alkohola. Citādi rēķinot, litrs kvasa pielīdzināms glāzei alus.